Sveiki.
te nu milzu vilka 9.daļa.
1.daļa
2.daļa
3.daļa
4.daļa
5.daļa
http://www.spoki.lv/literatura/Milzu-vilks-6dala/427640">6.daļa
http://www.spoki.lv/literatura/Milzu-vilks-6dala/427640" style="color:rgb(48,48,48);font-family:verdana,sans-serif;">7http://www.spoki.lv/literatura/Milzu-vilks-7dala/429117">.daļa
8.daļa
Milzu vilks
9.daļa
„Marija!” Tālumā atskanēja Keitas sauciens.
Marija nobremzēja un paskatījās atpakaļ. Viņa nevienu neredzēja. Viņa ievēroja kādu lāča alu. Tā bija pietiekami liela vilkam. Marija iegāja alā un nogūlās. Cauri biezajai vilnai viņa nejuta auksto akmeni. Pāri meitenes vaigiem tecēja asaras.
„Marija!” sauciens jau atskanēja tuvāk. Nepagāja ne minūte, kad Marija sadzirdēja kāju dipoņu pie alas. „Tad re kur tu slēpies!” Keita, atradusi Mariju, ierunājās.
Marija nopūtās. „Nāc, iesim!” teica Keita, bet Maija nekustējās ne no vietas.
„Klausies, Maruci... Tici man, tu pieradīsi pie tā!” Keita mierināja Mariju.
Marija saprata, ka nav jēgas te ilgāk palikt, un viņa gribēja ātri mājās, viņa lēnām piecēlās. Meitenes – vilcenes – izgāja no alas un Keita skaļi un spalgi iegaudojās. Tālumā atskanēja spalgs ērgļa kliedziens. Keita sāka skriet cauri mežam. Marija, ar nelielu aizķērienu, sekoja Keitai. Drīz jau arī Marija debesīs saredzēja skaisto ērgli. Drīz arī viņas bija pie pārējiem. Džeims nolaidās un vienā mirklī jau bija cilvēks, viņam sekoja Keita. “Nu.. Kā ir, Teilor?” jautāja Keita. Teilors gulēja uz muguras, un izskatījās, ka viņam ļoti sāp. Viņš neatbildēja. “Viņu vajag aiznest mājās!” iesaucās Keita. “Nēē!!” iesaucās Teilors, caur sāpēm. “Te mēs nepaliksim!” teica Keita.
“Mā...” Teilors centās kaut ko izdvest, bet nevarēja. “Nedrīkst mājās!” teica Džeims.
“Kāp...” Keitu pārtrauca Džeims : “Pēc tam!”.
“Tu varēsi viņu panest uz muguras?” jautāja Džeims, paskatījies uz Mariju. Marija pamāja ar galvu, ka jā. “Viņu nepamanīs?” jautāja Justs.
“Iesim pa tādu vietu, kur neredzēs!” nosmīnēja Džeims.
“Palīdziet man viņu pacelt.” teica Džeims. Džeims, Justs, Keita un Sema piegāja pie Teilora un centās cik vien uzmanīgi viņu pacelt. Teilors ievaidējās no sāpēm.
“Viņam noteikti ir kaut kas lauzts.” teica Justs. Marija saviebās, viņai atkal gribējās bēgt prom. Doma, ja viņas vispār nebūtu, visi dzīvotu laimīgi, viņai prāta uztaisīja lielu caurumu. Teiloru lēnām un uzmanīgi uzlika uz Marijas muguras. „Labāk.... otrādāk...” centās pateikt Teilors, jo uz muguras viņam nebija ērti. Teilor centās apgriezties otrādi, viņam palīdzēja Justs. Viņš gulēja uz vēdera galvu nolicis uz vilka – Marijas galvas.
„Es paņemšu Marijas riteni un Džeims paņem Teilora.” Teica Keita ņemdama savu riteni, un ar otru roku Marijas. Džeims paņēma savējo un Teilora, bet Justs savējo un Sema savējo velosipēdu. „Ejam pie Marijas, labi? Vistuvāk!” secināja Džeims.
Marija pamāja ar galvu. Viņi gāja gar Teilora mājām, bet pa mežu, tad nogrizās pa kādu citu ceļu, kru neviena nebija. Nogājuši pa to, viņi pagriezās pa kreisi un tad drīs arī nonāca Marijas mājas aizmurġurē. Tiešām visu ceļu viņi neievēroja nevienu dzīvu būtni. Keita kādreiz bieži bija palikusi pie viņas pa nakti, tāpēc zināja, ka aizmugures atslēga glabājas labajā puķupodā. Keita to maņēma un atslēdza durvis. Visi iegāja iekšā. Marija pa taisno gāja augšā uz savu istabu, lai noguldītu Teiloru uz gulta. Sākusi iet pa trepēm augšā, Teilors iekrampējās stiprāk Marijas kažokā, lai nenoslīdētu nost. Iegājuši istabā, Marija piegāja pie gultas un Teilors lēnām, vaidējot nogūlās uz gultas. Marija nogāja lejā, tur bija Džeims, Keita, Sema un Justs.
„Em....Es, taču nemāku pārvērsties atpakaļ!” teica Marija un visi sāka skaļi smieties.
„Vien...Vienkārši...es nevaru...”Keita skaļi smējās.
„Domā par to, ko vēlies kļūt! Lai pārvērstos par vilku, tev jādomā kā vilkam, atpakaļ tas pats!” izskaidroja Džeims. Marija sāka domāt Cilvēks...Cilvēks...Cilvēks...
Nepagāja ne mirklis, kad Marija sajuta atkal to dīvaino sajūtu un jau bija cilvēks.
„Jēj... Beidzot es...” novilka klusi Marija.
„Es piezvanīšu savai mammai...” teica Sema. Viņas mamma zināja par viņiem, pati arī varēja pārvērsties par vilku. Viņa bija medmāsa. Sema izgāja ārā no mājas. Pēc kāda laiciņa atnāca viņas mamma.
„Kur viņš ir?” Semas mamma uzreiz ķērās pie lietas.
„Es jūs pavadīšu, miss Pomfreja.” Teica Keita jau ejot augšā pa trepēm.
„Lūdzu, sauciet mani par Dženu.” Teica Džena.
Keita un Džena gāja augšā pa trepēm, viņām sekoja visi pārējie.
„Varbūt jūs palieciet lejā.” Džena pateica visiem. Visi nogāja lejā un apsēdās dīvānā.
Pēc pusstundas Džena nonāca lejā un teica: „Nu labi viņam nav, bet nekas lauzts arī nav. Daudz brūces... Kārtīgi sasists... Viņam daudz jādzer ūdens un daudz jāguļ.”
Marija sēdēja nekustīgi un visu laiku galvā atkārtoja Es pievisa esmu vainīga...Es un neviens cits.... Viņai gribējās raudāt un kliegt, bet viņa saņēmās. Džena aizgāja prom. Neviens negāja pie Teilora, jo viņi negribēja viņu traucēt. Marija pēkšņi pieleca kājās un aizgāja uz virtuvi. Keita, ar nelielu aizkavēšanos sekoja viņai. Marija piegāja pie skapīša un izņēma no tā pilnu brendija pudeli. Atskrūvējusi korķi, viņa ielēja rīklē lielu malku. Brendijs viņai dedzināja kaklu. Viņa cerēja, ka tas izdedzinās to pretīgo sajūtu sirdī un galvā, bet velti.
„Ar mani jau nepadalīsies...” klusi noteica Keita, ieraudzījusi, ko dara Marija.
„Tu... Mani nebiedē!” klusi teica Marija un pastiepa pudeli draudzenei. Keita atkārtoja to pašu ko Marija.
„Negribi uzpīpēt?” jautāja Marija.
„Tev ir ko?” piegājusi tuvāk, Keita čukstēja.. lai citi nesadzird.
„Jā, augšā... Tur arī pīpējam, jo citi arī gribēs...” Viņa nopūtās un izgāja viesistabā. Keita noslēpa zem jakas pudeli, lai draugi neredz un sekoja Marijai.
„Mēs uziesim pie Teilora, bet jūs pēc tam, ja? Visiem uzreiz nevajag labāk iet..” Marija novilka un sāka iet pa trepēm augšā. Iegājušas istabā, Teilors gulēja apsedzies ar segu. Marija piegāja pie savas somas un izņēma no tā cigarešu paciņu, šķiltavas un mp3 atskaņotāju. Marija atvēra logu un abas apsēdās uz palodzes. Palodze bija pietiekami liela abām. Tā bija speciāli uztaisīta diezgan zema un uz tās bija matracītis, jo Marijai patika sēdēt pie loga uz palodzes un raudzīties uz pasauli no turienes.
Marija izņēma vienu cigareti un iedeva Keitai, tad otru un tajā iekodās ar zobiem. Keita sāka smieties.
„Kas?” Marija jautāja, aizdedzinādama savu un Keitas cigareti.
„Tavs vecais ieraudums nemainās..” Keita smējās.
„Kāds?” apmulsusi jautāja Marija.
„Tu cigu ņem nevis ar lūpām, bet ar zobiem. Izskatās labi.” Keita nosmējās. Marija pasmaidīja un ieslēdza mp3.
„Padalīsieties varbūt?” kāda balss jautāja. Tas bija Teilors.
„Bļa ko visi var mani tā baidīt?” Marija dusmojās, bet Keita un Teilors smējās. Marija iedeva Teiloram cigareti, kad viņš bija piecēlies no gultas un apsēdies pretī logam uz krēsla. Teiloram mugurā bija tikai melnas džinsas. Augšdaļa bija pa pusei nobintēta. Labā roka arī bija marlē ietīta. Marija iedomājā Pat apbintēts viņš ir seksīgs. Marija nosmējās un aizdedzināja cigareti Teiloram.
„Kas?” jautāja Keita.
„Nekas...” novilka Marija „starpcitu... Pudeli?”
„A.. jā..” teica Keita, deva pudeli Marijai. Marija iedzēra lielu malku un ieraudzīja, ka Teilors ir pastiepis roku. Meitene iedeva pudeli Teiloram. Viņš izdzēra gadrīz vienu trešdaļu no pudeles.
„Eu... Piebremzē...” Keita nosmējās. Marija ievilka pēdējo dūmu un izmeta cigareti pa logu, tad arī Keita un Teilors.
„Mūsu dziesma...” Keita teica, sadzirdējusi, ko Marija klausījās. Marija tikai tagad atklāja, ka skan abu draudzeņu dziesma A Skylit Drive – Drown the city.
„So now you’re screaming at the top of your lungs,Hoping for someone to come... Jā labi laiki...” Keita dziedāja līdzi. Marija bija jau gandrīz viena pati piebeigusi pudeli un teica : „Eu... Varbūt, lai Justs aiziet pēc dzeramā... Man gribās piedzerties...” smējās Marija.
„Davaj... Man arī gribās...” nosmējās Teilors un Keita piekrita. Meitenes izgāja no istabas un Teilors viņām sekoja. Neviens nebija izkustējies no vietas, visi sēdēja viesistabā.
„Klau... Mums ir priekšlikums, taisam tusu šeit... Nu iedzeram, izdejojamies?” stāstīja Keita. Visi piekrita.
„Labi, tad es eju pēc šmigas, ja?” jautāja Justs un izgāja no mājas. Pārējie, izņemot Teiloru, pārbīdīja mēbeles, lai ir vieta.
„Eu pasaucam vēl kaut ko?” jautāja Marija.
„Es varu pasaukt savējos...”teica Teilors.
„Labi, bet nekādus vilkus šodien, ja parasti cilvēki...” Marija nopūtās. Pēc pusstundas māja ju bija diezgan pilna. Bija atnākuši Teilora „radinieki” un cilvēki no skolas, arī Justs ar „šmigu”.
„Tik daudz?” iesaucās Keita un Marija, kad ieraudzīja Justu ar diviem draugiem, katram rokās kaste ar aliem un vēl katrā rokā pa maisam, pilniem ar pudelēm.
Marija ar Keita izkrāmēja pudeles. Pēc kāda laika lielākā daļa bija pamatīgā alkohola reibumā, tajā skaitā Marija, Keita un Teilors.
„Hej ejam dejot...”Marija iekliedzās, ieraudzījusi Keitu. Abas draudzenes iedejoja pa vidu istabai. Skanēja black eyed peas – rock that body. Meitenes šūpoja gurnus dziesmas ritmā. Viņās kārtīgi iztrakojās. Kad beidzās dziesma, viņas apsēdās uz dīvāna.
„P...Pasties..Pasties!” smējās Keita. Viņa rādīja uz Džeimsu, kas gāja no virtuves. Atstutējies pret stabu, viņšnevarēja nostāvēt kājās. Abas metenes smējās, vēderus turēdamas.
„Es viņam iešu palīdzēt..” ieteicās Keita, kad bija beigusi smieties.
Marija pieleca kājās un atkal aizgāja dejot. Sāka skanēt Lil rain – adore you. Marija pēkšņi sajuta, ka viņas vidukli no aizmugures apķer kādas roka. Bet tās bija patīkami siltas. Viņa gribēja pagriezties, lai redzētu kas tas ir, bet rokas viņu nelaida vaļā. Marija ieraudzīja, ka labā roka ir apbintēta. Vienā sekundē viss rebums pazuda. Tas bija Teilors. Beidzot viņš palaida savas rokas un Marija apgriezās. Ieraudzījusi viņa zilās acis, Marija gandrīz izkusa. Nodejojušu deju viens otra skavās, dziesma beidzās. Abi aizgāja un apsēdās dīvānā, tur bija visi pārējie draugi. Marija, alkohola reibuma iespaidā,ātri aizmiga uz dīvāna. Atkal viņa murgoja, bet šoreiz tas bija dīvaini. No sākuma viņa bija mežā viena, bet tad pēkšņi apkārt parādījās vilki. Sajūta bija tāda, ka vilki viņu nogalinās ar skatienu vien, bet tad viņa kaut kā izbēga, tomēr viņu noķēra. Marija salecās un izrāvās no murga.
„Kas tev?” jautāja Justs, kurš sēdēja uz krēsla pretī.
„Murgs...” novilka Marija, berzējot acis. Lielākā daļa „tusētāju” bija prom. Tagad mājā atkal bija tikai Marija, Keita, Justs, Teilors, Džeims un Sema. Alkohola reibums bija daļēji izgājis.
„O... Tu beidzot augšā!” teica Keita, viņa tīrīja māju. Pēc kāda laika visi gāja prom.
„Mēs ejam mājās!” Justs teica un visi aizgāja prom. Marija uzgāja uz iztabu, paņēma mp3 atskaņotāju un iekrita gultā uz vēdera. Ieslēgusi mp3, skanēja Before Their Eyes - Finding A Way. Lēnām viņa iemiga.
Marija jau atkal uztrūkās no murga. Mūzika vairs neskanēja, jo mp3 atskaņotājs pats slēdzas ārā pēc 2 stundām. Viņa nometa atskaņotāju uz gultas un pati aizgāja mazgāties. Nomazgājusies viņa aizgāja atpakaļ uz istabu un apģērbās. Ieslēdza mp3 atskaņotāju. Marija paņēma no galda atvilknes burtnīcu, kur parasti rakstīja, kad jutās slikti, tāda kā slepenā dienasgrāmata, un pildspalvu. Viņa apsēdās uz palodzes un palūkojās ārā bija gaišs, bet meitene nezināja cik ir pulkstenis.
Marija atvēra burtnīcu un sāka rakstīt. Dažreiz man gribas vienkārši aizbēgt... Aizbēgt no visa kas man ir... Nebūt nekas... Pat ne mazākais punktiņš atmosfērā. Man tā ir apriebies, ka katru mīļu dieniņu ir kaut kas jauns manā dzīvē... Un es nedomāju labs, bet drīzāk kaitinoši pretīgs... Kāpēc es nevaru būt normāls bērns ar normāliem vecākiem, ar normāliem draugiem... Pielikot punktu uz lapas uzpilēja asaru pile. Meitene raudāja. Viņa vairs nevarēja izturēt to, kas ar viņu notika. Tagad asaras jau plūda straumēm. Marija klusi šņukstēja. Tad viņa atkal pielika pildspalvas galu pie burtnīcas labas un spēcīgi pa visu lappušu atvērumu iegravēja Es ienīstu savu dzīvi un sevi!! Meitene jau sāka raudāt histēriski. Viņa piecēlās kājās un trieca burtnīcu no visa spēka pret sienu. Tā, ka tā nobūkšķēja un nokrita labu gabaliņu no sienas. Marija nokāra galvu un sāka raudāt vēl trakāk. Viņa aizsedz seju ar plaukstām. Noslīdējusi uz ceļiem viņa ieslīda histērijā. „IENĪSTU!! VISU...” meitene izkliedza.
