Ja tiek īstenots izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa priekšlikums par mācību gada pagarināšanu, brīvlaiku vajadzētu vienmērīgi izdalīt pa visu mācību gadu.
Šādu viedokli ziņu aģentūrai LETA pauda biedrības Vecāki par izglītībuvaldes locekle Silvija Titova. "Ja tiek piesaukta Eiropas valstu pieredze par mācību gada ilgumu, tad ir jāņem vērā, ka šajās valstīs brīvdienas skolēniem ir biežāk mācību gada laikā. Tādā gadījumā arī Latvijā vajadzētu rīkoties līdzīgi - skolēni mācās pusotru mēnesi, un tad ir viena nedēļa brīva, jo mācību slodze skolēniem ir ļoti liela," sacīja S. Titova.
Viņa uzskata, ka pirms lēmuma par mācību gada pagarināšanu vajadzētu izvērtēt mācību programmas, kuras ir pārslogotas, bez sistēmas, kā dēļ skolēniem ir vājas zināšanas. Vecāku pārstāve kritizēja mācību grāmatas, kas drīzāk atgādina faktu apkopojumu, nevis reāli palīdz skolēniem apgūt mācību vielu. Kā piemēru viņa minēja vēstures grāmatu, kur vienā nodaļā ir par Divupes, Vācijas grāfistes un padomju laika cilvēkiem. Titova uzskata, ka šāda mācību grāmatas struktūra nesniedz skolēniem priekšstatu par pasaules attīstības posmiem. Arī literārie darbi netiek analizēti, kā rezultātā skolēni nespēj apgūt vērtības, neattīsta spriestspēju, teica divu skolēnu mamma.
S. Titova uzskata, ka par bērniem izglītības sistēmā netiek domāts, katrs ministrs cenšas īstenot savas personīgās ambīcijas, par kurām neviens no viņiem neuzņemas atbildību.
Viņai ir arī kritisks viedoklis par ministra ieceri iecelt skolu direktorus uz noteiktu termiņu. "Skolu reitingi liecina, ka augstākus sasniegumus izdodas sasniegt tām skolām, kur ir tradīcijas un šo skolu direktori strādā vairāk nekā desmit gadus. Kas notiks, ja direktori mainīsies pa četriem pieciem gadiem, turklāt viņi nenāks no konkrētās skolas vides? Skolās būs haoss, un maz ticams, ka skolēnu sasniegumi uzlabosies," prognozēja S. Titova.
Vecāku pārstāve aicina ministru likt mierā bērnus, lai viņi bez satraukuma var mācīties un skolotāji strādāt.
