Mazuļu pārdabiskās spējas27

Neticamas prāta spējas. Mēs vienmēr esam zinājuši, ka mazu bērnu spēja uzņemt jaunas zināšanas ir daudz lielāka nekā pieaugušiem cilvēkiem. Bet mums nekad neienāktu prātā, ka salīdzinot ar mazu bēbju prāta spējām mēs esam kā aunu bars. Cilvēkam piedzimstot, vina organismā ir apmēram 100 miljardi neironu. Bet lieta tāda ka ļoti svarīgi ir tas, cik sinapses (elementi kuri uztver un pārveido informāciju)ir katrā neironā. Mazulim katrā neironā ir apmēram 15 tūkstoši sinapses, kas ir trīs reizes vairāk nekā pieauguša cilvēka neironā. Vienīgā atšķirība, ka viņiem vēl nav runas spējas, kas ļautu pilnībā izmantot šo potenciālu. Tāpēc arī nav brīnums, ka laiku pa laikam pasaulē atrodas bērni-ģēniji, kuri 2-3 gadu vecumā grauj visus pieaugušo IQ rekordus. Un par to nav jābrīnās, jo viņu iespējas ir daudz lielākas.

Mutanta vielmaiņa. Vai esat pamanījuši, ka bēbjiem pārsvarā nav problēmu ar lieko svaru un tikai vēlāk viņi var kļūt nedaudz pilnīgāki. Tas notiek tāpēc, ka apmēram 5% no viņu svara veido tā sauktie brūnie tauki, kuri ir speciāli veidoti, lai uzņemtu kalorijas un momentāli tās sadedzinātu, pārvēršot siltumā. Salīdzinājumam, pieauguša cilvēka ķermenim pietiktu ar pusi no šī brūno tauku daudzuma, lai viņi zaudētu 10 kilogramus gadā vienkārši sēžot pie datora un ēdot ceptu taukainu vistiņu. Var teikt, ka maza bērna organisms ir kā liela rūpnīca kaloriju pārvēršanai siltumā. Viņiem ir praktiski neiespējami pieņemties svarā.

Hiperdzirde. Pētījumi rāda, ka mazu bērnu dzirde ir tik spēcīga, ka tiek dzirdētas pat niecīgākās skaņas. Pirms tūkstošiem gadu dzirde bija ierocis, kas ļāva mūsu senčiem izvairīties no plēsoņu uzbrukuma, bet laika gaitā šī maņa ir ļoti pavājinājusies un mūsu dzirde jau sen vairs nav asa. Mazs bērns tikpat labi dzird to, ko viņam saka māte, turot viņu klēpī un to, ko kāds cits runā blakus istabā. Vienkārši viņi nešķiro, kas ir svarīga informācija un kas var palikt neievērota. Viņu dzirde ir tik attīstīta, ka, piemēram, iekļaujot kādā sabiedrības grupā cilvēku ar kaut nedaudz atšķirīgu valodu vai valodas niansi, jau pēc dažām stundām mazs bērns visdrīzāk, ka spētu pateikt, kurš no runātājiem neiederas bariņā un ir nācis no citas sabiedrības. Savukārt vēlāk mūsu smadzenes jau pārslēdzas tādā režīmā, kas uztver tikai tuvāko un nozīmīgāko informāciju, visas pārējās un nenozīmīgās skaņas atstājot otrajā plānā.