Ir lietas, kuras mums saistās ar briesmām, nāvi, nepatikšanām utt. Patiesībā dažas no tām nemaz nav tik bīstamas kā mēs iedomājamies. Par tām šis raksts :)
Nāvējošie mīti19
243
2
Mūsu apziņā skorpioni ir radījumi, kuri ar vienu dzēlienu var nogalināt cilvēku dažu minūšu laikā. Pat Džeimsa Bonda filmā „Diamonds Are Forever” ļaunais varonis centās nogalināt Bondu, uzlaižot skorpionu. Lielākā daļa cilvēku uzskata, ka no skorpioniem jābaidās kā no nāves, jo dzēliens arī nozīmētu nāvi. Patiesībā tā nav. Ir apmēram 1000 skorpionu sugu un tikai 25 līdz 50 no tām ir indes dzelonis, kurš varētu nogalināt cilvēku. Un pat pēc šo sugu skorpiona dzēliena nāves iespēja starp pieaugušajiem ir apmēram viens procents. Starp bērniem nāves iespējamība ir desmit procenti. Protams, no skorpiona kodiena var iedzīvoties diezgan lielās veselības problēmās, bet iespēja, ka tas jūs nogalinās, ir vairāk kā minimāla. Pie tam skorpions, satiekot kādu lielāku par viņu pašu, cenšas bēgt vai slēpties, nevis uzbrukt. Tā kā, lai mirtu no skorpiona kodiena, jums visdrīzāk pašam būtu uz tā jāuzkāpj, jācer, ka tas ir pārstāvis no nieka nepilnām 50 sugām starp 1000 un jābūt vienam laimīgajam no simts pieaugušajiem vai desmit bērniem. Spriediet paši.
Un atkal par filmām. Cik reizes redzēts, ka ļaundaris ieiet vannasistabā ar gludekli vai citu elektroierīci un pirms vēl upuris vannā paspēj ko izdarīt, iemet to ūdenī, viss sāk sprakšķēt un kūpēt līdz parāda ceptu līķi. Arī tas vairāk vai mazāk ir specefektu mīts. Elektrība ir elektronu plūsma kas tiecas uz zemi. Un šī plūsma izvēlēsies tai īsāko ceļu līdz zemei, ignorējot jebko, kas to varētu aizturēt. Atgiežoties pie vannas, diezin vai ūdens vannā būs elektrības īsākais ceļš līdz zemei, jo tīram ūdenim ir ļoti niecīga elektrovadītspēja. Lielāku to var padarīt dažādu sāļu piejaukums ūdenī. Protams, tas nenozīmē, ka jūs tagad esat dievi un elektrība jums nav bīstama, bet iespēja, ka jūs izcepsieties vannā ar tīru ūdeni, nav liela. P.S. Es neatbildu par tiem, kuri jau šovakar to izmēģinās un sēdēs vannā ar gludekli vienā un tosteri otrā rokā. :D
Tu domā, ka nometīsi sērkociņu benzīna peļķē, kura ved līdz automašīnai un pēc dažām sekundēm būs Holivudas cienīgs sprādziens? Nē, tā nebūs. Benzīns ir labi degoša viela, bet piedabūt to uzsprāgt ir diezgan pagrūti. Un benzīns vispār nesprāgst. Ja iemetīsiet sērkociņu traukā ar benzīnu, ļoti iespējams, ka tas nodzisīs (ar piebildi: ļoti iespējams, bet ne obligāti). Pie vainas ir benzīna garaiņi jeb sīkās daļiņas, kuras lidinās gaisā un uztver uguni. Bet lai kaut kas no tām uzsprāgtu, šīm daļiņām gaisā jābūt ļoti lielā apjomā un sajaukumā ar skābekli, turklāt diezgan precīzās proporcijās. Parasti šāda proporcija atrodama gandrīz tukšās benzīnbākās, kaut arī to Mythbusters izmēģināja, bet automašīna ne par ko nesprāga. Ja nu vienīgi automašīņa deg, degviela benzīnbākā izplešas un sanāk liels blīkšķis šīs izplešanās rezultātā, kam ir diezgan maz sakara ar degšanu. Turklāt arī tādos gadījumos visbiežāk benzīns vienkārši bākā izdeg, bet sprādziena nav.
Reizēm asa sižeta filmās labie vai ļaunie varoņi izmanto stopu vai arbaletu un ienaidnieki no katras bultas šāviena krīt gar zemi miruši. Apskatot attēlu jūs redzēsiet, ka vīrietim bulta ir iešauta tieši sirds rajonā, bet viņš ir diezgan dzīvelīgs. Viņš ne tikai izdzīvoja, bet veica septiņas stundas ilgu pārlidojumu uz slimnīcu.
Lieta tāda, ka bulta ieurbjoties ķermenī, tur arī paliek. Asinsvadi netiek atvērti un asiņošana ir ļoti minimāla. Piemēram, no lodes ievainojuma, no kura proporcionāli filmās izdzīvo biežāk (patiešām pēc bultas šāviena reti kurš redzēts, ka filmā izdzīvo), bīstamība ir daudz lielāka, jo asinsvadi tiek atvērti un sākas liela asiņošana. Un vēl, tieši tāpēc nav ieteicams bez mediķu klātbūtnes raut ārā no brūces iedūrušos priekšmetus, vai tas būtu nazis vai stikls, jo tas uzreiz atvērs brūci, jūs ātri varat zaudēt samaņu un noasiņot līdz nāvei. Lai arī tas šķiet nepareizi, viss jāatstāj kā ir un jāgaida mediķi.
Filmās bieži redzam, ka lidmašīnas pilots ierauga, ka dzinēji ir apstājušies un sāk krist panikā, jo lidmašīna milzīgā ātrumā sāk traukties pretī zemei un pēc dažām sekundēm ietriecas zemē. Arī tas ar retiem izņēmumiem ir mīts. Iemesls tam ir pats lidmašīnas pamatprincips: tā spēj ne tikai lidot ar dzinēju palīdzību, bet arī planēt bez tās. Protams, lielie aviolaineri nav nekādi veiksmīgie planētāji, bet pat tiem piemīt īpašības, kad zaudējot augstumu par vienu kilometru, var paspēt noplanēt 10 kilometrus uz priekšu. Tas dod diezgan lielu izvēles brīvību, lai atrastu pēc iespējas mīkstāku piezemēšanās vietu visbiežāk uz ūdenstilpnes. Nemaz nerunājot par mazajām privātlidmašīnām, kuru planēšanas iespējas ir daudz lielākas.
Tev patiks šie raksti
bte tā jau interesanti 
