Šie fakti jūs ne tikai pārsteigs, bet arī reāli varētu noderēt dzīvē. Patiešām nebiju domājis, ka šie melnie ķērkšas ir tik gudri radījumi 
Pārsteidzoši fakti par kraukļiem20
288
5
Nākošreiz, kas redzi kraukļu baru, apstājies un mēģini viņus iegaumēt. Vēlāk ejot gar to pašu vietu un satiekot to pašu kraukļu baru, pamēģini atpazīt viņus. Nezvai tev tas izdosies, jo viņi ir nolādēti melni un nolādēti vienādi putni. Bet viņi tevi gan vēro un iegaumē tavu seju. To izdevās pierādīt pētniekiem Sietlā. Viņi notvēra 7 kraukļus un ieslodzīja viņus būrī izturoties pret viņiem diezgan naidīgi. Pēc tam kraukļi tika palaisti brīvībā. Jūs noprotat, kas notika, kad šie paši pētnieki devās garām šim kraukļu baram. Viņi tika nobombardēti ar mēsliem visā augumā. Turklāt to darīja ne tikai 7 nomocītie putni, bet viss kraukļu bars. Pārējos pētniecības centra darbiniekus viņi neaiztika. Tā ka zini – kraukļi atcerās sejas cilvēkiem, kuri viņiem ir pametuši garšīgu baltmaizes gabalu vai tieši otrādi iemetuši ar kādu priekšmetu. Tava attieksme pret šiem putniem var būtiski atspoguļoties tava apģērba tīrībā.
Bet kā iepriekšminētie putni, kuri nebija notverti un ieslodzīti būrī, zināja, kuri ir tie ļaundari, kurus vajag pārmācīt? Atbilde ir vienkārša – viņiem tika pateikts. Visa viņu ķērkšana nav tikai bezjēdzīga trokšņa veidošana, kraukļi sazinās savā starpā. Zinātnieki vēl joprojām strīdās vai kraukļiem un putniem kopumā ir sava valoda. Tomēr tie paši zinātnieki ir pat izpētījuši, ka kraukļiem ir pat savi reģionāie dialekti, kas bez “valodas” pastāvēšanas nav iespējams. Vēl jo vairāk, tika izpētīts, ka minētos ļaundarus pēc ilgāka perioda nežēloja pat kraukļu jaunākās paaudzes. Tas nozīmē, ka kraukļi prot nodot informāciju par mūsu izskatu pat nākamajām paaudzēm.
Kraukļiem ir fenomenāla atmiņa. Ko vērts vien ir šāds notikums. Kādu vasaru milzīgs 600 tūkstošus liels kraukļu bars par savu pieturvietu migrējot izvēlējās nelielu lauku ciematu Ontario. Protams, par barību viņi izmantoja labību kā rezultātā tā visa tika iznīcināta. Zemnieki nolēma rīkoties un sākt pamazām izšaut putnus. Ķeroties pie lietas, kāds zemnieks nošāva vienu vienīgu kraukli. Uzreiz pēc šāviena viss milzīgais bars aizlidoja prom. Lai arī zemnieki bija pārliecināti, ka putni drīz atgriezīsies, labība vairs necieta, jo kraukļi kopš tā laika lidoja pietiekami augstu, lai izvairītos no šāvieniem.
Ir pierādīts, ka kraukļi pat maina savu migrēšanas maršrutu, lai izvairītos no vietām, kur kaut viens no viņu bara ir gājis bojā. Kaut viens no vairāk kā pusmiljona. Un paaudžu paaudzēs tiek nodota ziņa, kur ir bīstamās vietas. Negribu mudināt uz sliktiem darbiem, bet viens ir skaidrs – pietiek novākt tikai vienu putnu no visa bara, lai visi pazustu uz ilgu laiku. Un ja kādreiz pie savām mājām esi uzgājis beigtu kraukli, tad zini, ka iespējams par tavas mājas atrašanās vietu zin tūkstošiem kraukļu un izvairās no tās.
Kraukļi ir viltīgi un izcili plānotāji. Piemēram, ja uz ielas tiek uziets kaut kas uzknābājams, tad viņi noteikti mēģinās to visu aiznest uz drošu vietu un noslēpt vēlākam laikam. Bet te sākas interesantākā daļa. Ja kāds no bara ir atradis ko ēdamu, pārējie viņu uzmanīgi vēro un mēģina ieraudzīt, kur viņš slēpj savus krājumus, lai vēlāk varētu tos bezkaunīgi izzagt. Savukārt, putns, kuram ir šī barība, cenšas maldināt pārējos un aizlidojot līdz vienai slēptuvei un parādot, ka to noliek, patiesībā noslēpj savu kumosu sev spalvās un tikai vēlāk nogādā to uz drošāku vietu. To jau vairrākkārt ir pierādījuši neskaitāmi pētījumi. Un pēc visa šī pasakiet vēl, ka kraukļi ir stulbi putni….
Tev patiks šie raksti
