Uz elli un atpakaļ83

Militārajās mācībās Odijam pagāja divi gadi, līdz 1943. gadā viņu nozīmēja operācijai Āfrikas ziemeļos, kur gan no īstas karadarbības praktiski nebija ne miņas. Odijam tas nederēja. Viņš gribēja karot. Odija ugunskristības īstā kaujā notika 1943. gada 10. jūlijā, kad viņš nolaidās Sicīlijā, Itālijā. Sākotnēji viņa virsnieks ļoti saudzēja jauno puisi un lika viņam pēc iespējas vairāk izvairīties no karstajiem punktiem, paliekot malā no bīstamākajiem notikumiem. Odijs neklausīja un pievienojās galvenajiem spēkiem praktiski katru reizi, kad vien tas bija iespējams. Tādu kareivja drosmi pie tam tik nelielā vecumā ASV militārajos spēkos pieredzēja pirmo reizi.

Redzot, ka kareivis tiešām ne no kā nebaidās, virsnieks viņu sāka respektēt kā nopietnu spēku, mazo un nepamanāmo augumu sākot izmantot visbīstamākajās operācijās, vēlāk Mērfijam piešķirot kaprāļa pakāpi. Jau pēc nākamās operācijas viņam tika piešķirta seržanta pakāpe. Odijs Mērfijs ar savu drosmi un darbaspēku vienkārši aizēnoja visus iepriekšredzētos kara varoņus.

Pēkšņi Odijam tika diagnosticēta malārijas infekcija, tomēr arī tā viņu neapturēja un jau pēc dažām dienām viņš atkal pievienojās savai vienībai. Jaunais kareivis turpināja labprātīgi pieteikties neskaitāmiem dzīvībai bīstamiem uzdevumiem, kuros katru nakti viņam kopā ar savu vienību nācās iziet cauri ienaidnieka ložu lietum. Drīz vien gan viņu nācās evakuēt no frontes, jo izrādījās, ka viņš visu to darīja vēl joprojām neatkopies no malārijas vīrusa un slēpjot to no saviem biedriem. Tas viņam netraucēja un pēc 10 dienām viņš atkal atgriezās pie saviem vīriem. Viņam uzreiz piedāvāja leitnanta pakāpi, bet, zinot, ka tas viņu izšķirtu ar viņa uzticamo vienību un liktu pamest fronti, viņš no šāda paaugstinājuma atteicās.

Odija Mērfija varoņdarbu saraksts ir pārsteidzošs un to nav iespējams pilnībā aprakstīt dažos vārdos, bet skaidrs ir viens – šis puisis nezināja bailes, viņš bija reālās dzīves Rembo, dzelzs cilvēks, veiksmes magnēts vai kā nu vēl lai nosauc kareivi, no kura ienaidnieka lodes šķietami pašas izvairījās Neskatoties uz milzīgo dzīvībai bīstamo operāciju skaitu, viņš tikai dažreiz tika nenozīmīgi ievainots, kamēr viņa biedri krita viens pēc otra. Tomēr viens viņa stāsts ir īpaši izceļams.

Tas notika 1945. gada janvārī, kad Mērfijs kopā ar savu vienību tika nosūtīts uz Holcvīru Francijā, kur viņiem pretī stājās skaitliski graujoša vāciešu armijas daļa. Jau pēc pirmā šturma, apskatoties apkārt, Mērfijs saprata ka no viņa 128 vīriem dzīvi bija palikuši tikai nieka 19. Lai arī tika gatavots mazskaitlīgs uzbrukums, visus plānus iztraucēja 6 vāciešu tanku un apmēram 250 vāciešu kareivju palīgspēku ierašanās. Viņš vairs nevēlējās riskēt ar savu biedru dzīvībām un aizsūtījis tos slēpnī, visu paņēma uz saviem pleciem.

Vispirms viņš precīzi raidīja dažus šāvienus ienaidnieka virzienā, bet drīz vien viņam beidzās munīcija un viņš burtiski palika ar kailām rokām pret milzīgu vāciešu karaspēku. Tad viņš turpat netālu no sevis pamanīja liesmojošu tanku. Lieki teikt, ka tanks, kurš kuru katru brīdi draudēja uziet gaisā, tikai tādu pārdrošo acīs kāds bija Mērfijs var parādīties kā pilnīgi izmantojams ierocis. Viņš ierāpās tankā un sāka raidīt šāvienus vāciešu nocietinājumu virzienā. Veselu stundu viņš tankā atradās kā uz bumbas ar laika degli, bet tas brīnumainā kārtā neeksplodēja. Pametis tanku, Mērfijs noorganizēja savus atlikušos biedrus pēdējam uzbrukumam vāciešu nocietinājumam. Patiesībā vāciešu, kuri nebija cietuši no degošā tanka šāvieniem, bija tik maz, ka Mērfija vīriem nesagādāja problēmas neitralizēt ienaidnieku.

Kopumā Odija Mērfija kara sasniegumu saraksts ir iespaidīgs: viņš ir saņēmis visus militāros apbalvojumus par drosmi un varonību, kurus vien ASV piešķir. Kopā viņam tādu ir 33, ieskaitot piecus, kuri viņa īpašumā ir pat vairāk nekā viens. Tāpat sešus apbalvojumus viņš saņēma no Francijas un Beļģijas valdības. Viņš neoficiāli ir atzīts par apbalvojumiem bagātāko ASV karavīru Otrā pasaules kara vēsturē. Iespējams, ka ne tikai ASV karaspēka rindās. Viņa militārā karjera ilga vien divarpus gadus, kuru laikā viņš saņēma visus apbalvojumus, par kuriem daudzi sapņo desmitgadēm ilgi. Mērfijs visu bija saņēmis jau 21 gada vecumā.

1955. gadā tika uzņemta uz Odija Mērfija dzīvesstāstu balstīta mākslas filma "To Hell and Back". Interesanti, ka šajā filmā galvenais varonis ir pats Mērfijs, tādējādi ir iespējams novērtēt arī viņa aktiermākslu. Kā atzinuši paši filmas veidotāji, filma gan neatspoguļo Mērfija paveikto tik spoži kā tas bijis dzīvē. Tāda bija paša leģendārā kareivja vēlēšanās, kurš nevēlējās, lai filmā viņu parādītu kā vienīgo cīnītāju, maz uzmanības pievēršot viņa cīņubiedriem kuri devuši lielu ieguldījumu viņa veikumā. Patiesībā Mērfijam tā bija jau 16. filma viņa aktiera karjerā. Viņš ir piedalījies vēl vairākos desmitos filmu.