Vēsture šokē...22

Viktoriāņu laikmeta zinātnieks Viljams Baklends nolēma, ka dzīvnieka izpēte nav pilnvērtīga, ja tas nav nogaršots un tas jāizdara ar pēc iespējas plašāku sugu klāstu. Tā nu viņš meklēja un no visām pasaules malām veda savus izpētes objektus, kuri agri vai vēlu kļuva par viņa maltīti. Viņa maltītes ietvēra dažādas vaboles, rāpuļus, panteras un citas dzīvnieku sugas. Turklāt viņš nebija speciālists tikai dzīvnieku gaļas jautājumos. Kādu vakaru svinību laikā pie vakariņu galda ciemiņi uz grīdas pamanīja dīvainu peļķīti. Baklends tūlīt bija klāt, pietupās uz ceļiem un, nolaizot šķidrumu no grīdas, pārliecinoši paziņoja, ka tas ir sikspārņa urīns...

Līdzīgi kā Viljams Baklends, arī evolūcijas teorijas autors un dzīvnieku sugu pētnieks Čārlzs Darvins vienmēr ir izcēlies ar dažādiem dīvainiem gājieniem. Ko vērta vien ir viņa laulība ar māsīcu Emmu Vedžvudu. Tomēr ir vēl viens fakts, kurš netiek pārāk plaši un bieži pieminēts. Viņš nogaršoja gaļu no katras sugas dzīvnieka, kuru pētīja. Protams, atkarībā no dzīvnieka izmēriem arī svārstījās porcijas lielums, bet savā pētniecības procesā viņš nogaršoja, sākot no bruņneša (pēc Darvina pierakstiem, garšojot pēc pīles), aguti (žurkas-kāmja tipa dzīvnieks) un teļa gaļu. Pareizāk sakot, pats Darvins domāja, ka tā ir teļa gaļa, bet patiesībā Patagonijas vietējie bija iedevuši viņam nobaudīt pumas cepeti.

Lai arī Darvins pārsvarā pagaršoja tikai nedaudz no visa, vairāk eksperimentēšanas nolūkos, daži avoti vēsta, ka netālu no Galapāgu salām viņa komanda uzgājusi milzīgus bruņurupučus. 48 no tiem tika paņemti uz kuģa, lai vēlāk veiktu to pētniecību. Kad kuģis atgriezās mājās, izrādījās, ka Darvins (protams, kopā ar visiem pārējiem) jau notiesājuši visus bruņurupučus.

Lai arī “Ford” automašīnu radītājs Henrijs Fords bija viens no sava laika turīgākajiem cilvēkiem, grūti iedomāties šāda statusa cilvēkam dīvaināku pārtiku. Viņš, radījis automašīnas, arī cilvēka organismu sāka vērot kā mehānismu, kuram nevajag lielas izvirtības, vien jebkāda veida “degvielu”, kura, viņaprāt, bija atrodama visapkārt. Pēc Forda uzskatiem, cilvēkam nav nekādas nepieciešamības doties uz veikalu, ja viss pagalms vai dārzs ir pārbagāts ar dažādiem augiem un veselīgām zālītēm, kuras netiek izmantotas.

Fords bija lielos draugos ar Džordžu Vašingtonu Kārveru, botāniķi, kurš ideāli pārzināja, kādas noderīgas uzturvielas var sniegt katrs no apkārt atrodamajiem augiem, ja vien šāda uztura lietotāja organisms to spēj paciest. Forda organisms to spēja izdarīt ļoti veiksmīgi. Tādējādi bagātnieka Henrija Forda pārtiku pārsvarā veidoja sviestmaizes ar visu, ko vien var atrast pļavā, kā piedevu izmantojot nedaudz sinepes.