Droši vien ir jau kāds kārtīgs laucinieks bijis.
Šīs lietas, nodarbes siastās ar manu bērnību Laukos, kur nodzīvoju 16 gadus no manas dzīves.
Tagad jau pārsvarā tikai pilsētā uzturos. Bet labi atcerēties.
Raksts vairāk atsaucas uz citu spoku saliktajām bērnības klasikām :) Nepiesienās pie gramatikas, tā te būs: ne tik laba kā latviešu valodas stundā...
Šis ir labais : Tātad sākam!
Visu to pašu esmu piedzīvojis, tikai, protams, zēna lomā;D Mēs vēl činījām lokus un kaķenes un ar trubiņām ogas spļaudijām:D Pēctam mukām no pieaugušajiem, lai pa kaklu nedabūtu par izsistajiem logiem un apspļaudītajām sienām:) Vaboļu lasīšana vēl diezgan jautra salīdiznājumā ar ravēšanu;D Ciest nevarēju ravēt un arī tagad neciešu, bet kas jādara jādara xD
Kaut arī neesmu no laukiem un esmu augusi pilsētā, šādu dzīves daļu arī atceros, vasarā braucot uz laukiem līdzi māsicai un brālēnam :D
Kolorādo vaboles, yiipii :D:D:D:D:D
Ā, un vēl kas, mazliet piesiešanās ir TAMAGOči (pno japāņu valodas vārda ola - tamago), nevis tamagučī ;D
sakārdināji. atsauci atmiņā manu bērnību. lielākā daļa no visa ko rakstiji bija arī man.^^ plus par rakstu.
Pilnīgi žēl, ka es visu dzīvi pilsētnieks esmu bijis izlasot šādas nodarbes. Tā jautri gāja un ja vēl meitene vispār super. Nevar salīdzināt ar pilsētas cacām tad jau. :D
superīgi! Ir prieks, ka vēl kāds ko tādu piedzīvojis! Paldies par patīkamām atmiņām :)
Man vēl tagad sapnis in noasfaltēt visus laukus. Tik mazam bērnam jau nu nevajadzētu karstā saulē ravēt tās kilometrīgās vagas un visu dienu cepties siena pļavā. Vēl tagad atceroties slikti paliek. 
Mmm, bernība laukos. 
Tie Kārums sieriņi, vecajā iepakojumā bija tik garšīīīīīgi. Tagad vēl iespējams tādus kaut kur nopirkt?
es ari esmu no laukiem, taču kad pabeidzu pamatskolu pārsvarā uzturos pilsētā. vienāgā at šķirība - man laukos bija veikals, tuvu, veseli divi :D
bet pie vecmammas izbaudījām autoveikala piedāvājumu.
un darbi - tie protams bija pašsaprotama lieta, par ko atalgojumu nesaņēmu...
man ir bijusi tieši tāda pati bērnība!! 
bet sienaugšā guļot man nekad nav bijušas čūskas, bet pretīgie kukaiņi gan! 
Viss ko Tu aprakstiji, viss tiesi tas pats ka man bija berniba, lasot un atsaucu visu atmina, bija patikami :)
es uz laukiem parasti braucu vasaras ;) paldies par jauko rakstu +
Vienīgais, kas man baig nepatika, tas, ka visu laiku tika piesaukts kaut kāds vēl atalgojums! Wtf?! - Es ar agrāk dzīvoju laukos un tas bija vnk pašsaprotami, ka jaiet palīdzēt vecākiem!. Labi ja kādreiz nopirka man saldējumu, bet nu tas, cik atceros, retu reizi bi ja mērāms kā atalgojums par kko!
Nja labs raksts 
liek padomat. ( ka par tiem konfeksu papiriem ) es atceros skola 1-2 klasee fishkas bija the best :D
Vāājjj....lauki. Izlasot rakstu, man tā sagribējās, būt atkal maziņai un atgriezties šajā idillē. Izlasījusi par gulēšanu sienā, uz manas sejas parādijās silts smaids, jo atcerējos tieši to reizi, pirmo kad biju pie radiem. Iedevuši košlenes, šie atļāva man iet iekārtoties uz siena čupas. Košlene mutē, acis ciet un rīts jau klāt. Svaigais lauku gaiss un mazliet kaltēta siena smaržās un.... košlene matos!
Ak atmiņas, atmiņas...
Autoram mizīgs no manis plusiņš!
