Droši vien ir jau kāds kārtīgs laucinieks bijis.
Šīs lietas, nodarbes siastās ar manu bērnību Laukos, kur nodzīvoju 16 gadus no manas dzīves.
Tagad jau pārsvarā tikai pilsētā uzturos. Bet labi atcerēties.
Raksts vairāk atsaucas uz citu spoku saliktajām bērnības klasikām :) Nepiesienās pie gramatikas, tā te būs: ne tik laba kā latviešu valodas stundā...
Šis ir labais : Tātad sākam!
Ek, cik labi bija uzaugt pilsētā. Vienīgais darba pienākums - sakārtot dzīvokli. Un skrien pa sētu spēlējoties no 9 līdz 9, pa vidam atnākot uz ēdienreizēm.
Mums nav bijusi viena bērnība? :D
Te tikai pietrukst kādas kaimiņienes, kas visu laiku bļaustās un sūdzās un, kuru vajag pārmācīt un kaitinat, metot vecus ābolus sēta un apsmērejot vārtu kloķi ar visa veida pieejamajiem mēsliem! :D
Un es vēl noteikti pieliktu klāt spēli 12 kociņi! Ta ir vislabāka spēle, kas jebkad izdomāta! :D
visu mūžu dzīvoju pilsētā, bet vienalga esmu izbaudījusi visus priekus. +par rakstu.
šis raksts pilnīgi 100% ir par manām bērnības vasarām un visām brīvdienām, kad dzīvoju pie vecmammas :):):)
njaaa , bērnība, jaunība un ja aizbrauc uz laukiem tad dažeiz sanak vel šito visu izbaudīt.
forši ka to visu esmu piedzīvojis nevis vasarās cepies uz asfalta
oo gliemežu lasīšana :D mana mīļāka bērnības nodarde es viņus meiģināju arī pavairot salipinot kopā :D:D
Visa Latvija jau ir vieni lauki, tātād sanāk, kad katrs no mums ir kko šādu izbaudījis.. :)
haha!
Njā - lauki… mana bērnības kaitījās pilsētā - nu, rajona centrs… bet vasaras laukos… i govis slaucu, i cūkaizgaldā gumijniekus zaudēju (jo iestiga dubļos, un es uz mutes), i pēc visas dienas siena kraušanas ar pilnu jaudu bombčkā piemājas dīķī…
un dambju celšana upē… un jauno burkānu ēšana noslaukot zemes pret šoriem… Ahhhh… 
Tīri vai žēl, ka maniem bērniem šādu lauku nekad nebūs…\
Man vēl tagad sapnis in noasfaltēt visus laukus. Tik mazam bērnam jau nu nevajadzētu karstā saulē ravēt tās kilometrīgās vagas un visu dienu cepties siena pļavā. Vēl tagad atceroties slikti paliek. 
