Vai Tev būtu kauns? 6.(Atvadu) daļa32

Man bija 15 gadi un skolā baigi savajadzējās aiziet uz tualeti. Tā bija 2. darīšana,tā kā diezgan čābīgi. Es vairāk nevarēju izturēt,tāpēc aizskrēju uz tualeti,gandrīz vai izliku laukā visu savu dvēseli,bet tad pamanīju,ka nav tualetes papīrs. Kaut kā notupos uz ceļiem un mēģināju sataustīt blakus kabīnē,bet tur arī nebija,tāpēc man vajadzēja doties uz otru tualetes galu pakaļ papīra dvieļiem. Ar nolaistām biksēm es gāju uz priekš un sāku raut nost pāris loksnes,kad piepeši ienāca iekšā apkopēja. Es sabijos un apmulsu,tāpēc ātri piesedzu savu priekšpusi ar papīra dvieļiem,bet pēkšņi ienāca iekšā arī otra apkopēja (viņas abas nerunāja angliski,tas vismaz ir pluss),kura vienkārši pagāja man garām un ielika tualetes papīru vajadzīgajās vietās. Es biju tik ļoti sakaunējies,ka nezināju,ko darīt,tāpēc pagriezu seju pret sienu un,rādot pēcpusi,virzījos atpakaļ uz kabīni. Viena no apkopējām pienāca man klāt,paskatījās acīs,pasmaidīja un pateica "Atā!" ,un viņas abas izgāja laukā. Es ātri noslaucījos un pametu tualeti,bet kopš tā laika abas apkopējas,kad eju viņām garām,man uzsvilpj un tad,smiedamās,kaut ko runā spāņu valodā...

Mūsu skolā ir jāvalkā speciālas uniformas,kur meitenēm ir diezgan īsi svārciņi. Tad nu vienu dienu es biju uzvilkusi kurpes ar ļoti augstiem papēžiem un devos uz ēdnīcu pēc pusdienām. Vispār jau man nav problēmu paiet ar ļoti augstiem papēžiem,es esmu pie tā pieradusi,tāpēc pārvietojos diezgan veikli un graciozi,līdz piepeši nejauši paslīdēju uz banāna mizas (jā,tieši kā multenēs) ,man no rokām izkrita ēdiens un es ar seju iekritu iekšā ceptās pupiņās,bet tas nebija viss,jo mans slīdēšanas ceļš turpinājās un es ar seju vēl paspēju izbaudīt šokolādes pudiņu. Manas kājas kaut kur mētājās gaisā,tā kā visi vēl varēja redzēt manas apakšbikses,bet mana seja izskatījās kā ar kakiņām apsmērēta. Visu vēl ļaunāku padarīja tas,ka biju nokritusi tieši pie tā puiša galdiņa,kas man tik ļoti patīk.

Es biju 12 gadus vecs un man ļoti patika viena meitene un es biju gatavs darīt jeb ko,lai tikai varētu viņu noskūpstīt,bet tā kā tajā vecumā visi dara,es viņu ļoti kaitināju un bieži vien arī iekaustīju. Laikam viņai tas apnika. Kādu dienu es pastāstīju kādai meitenei no klases,ka man patīk tā meitene,bet viņa acīmredzot pastāstīja tai meitenei,un viņas nolēma izveidot ļaunu joku. Pie manis starpbrīdī pienāca klāt mana sapņu meietene,iedeva zīmīti un aizskrēja,it kā nokaunēdamās... Es atvēru to vaļā un tur bija rakstīts " Tu man patīc un es vēlētos Tev sagādāt kādu mazu,bet patīkamu pārsteigumu. Satiec mani garajā starpbrīdī lejā,zem trepēm." Es ļoti sapriecājos par gaidāmo iespēju,pat aizgāju uz kafejnīcu,lai par pēdējām kapeikām nopirktu košļeni,ja nu mani gaida pirmais skūpsts,pēc tam devos kāpņu virzienā. Zem kāpnēm ir tumšs,tāpēc tur tiekās daudzi pārīši,lai netraucēti pabučotos un tur arī stāvēja mana meitene. Viņa teica,lai panāku tuvāk un aizveru acis. Es paklausīju un viņa teica,lai gatavojos skūpstam. Pēc pāris sekundēm es pie lūpām sajutu kaut ko spalvainu un momentāli atvēru acis vaļā,bet man priekšā lūkojās viņas mazā sunīša dibens.

Es tikko biju iekārtojusies jaunajā darbā kā skolotāja sākumskolā... Otrajā darba dienā es tā nomocījos,ka man ļoti sāka sāpēt vēders un visu laiku nāca gāzes,bet vajadzēja savaldīties,un tas man patlaban ļoti labi izdevās,bet ar ļoti lielu piepūli. Es rakstīju uz tāfeles matemātisku vienādojumu,kad piepeši izdzirdēju,ka aiz muguras kaut kāda rosība ir. Pagriezos un redzēju kā viens puisis šaudās ar kaķeni,bet piepeši viņš kaut kā notēmēja šķībi un mazā gumijas bumbiņa trāpīja tieši man pa dibenu. Es zaudēju ciešo savaldību un PRRRKKKK,man paspruka milzīgs purkšķis. Klase burtiski vai uzsprāga no smiekliem. Es atstāju puisi uz pēcstundu,sāku uz viņu kliegt,bet no lielā spiediena vēlreiz nobezdējos un viņš sāka klusi ķiķināt. Es viņu izdzinu no klases ārā,apsēdos krēslā un domāju,ko nu esmu izdarījusi...