Vai Tev būtu kauns? 3. daļa69

Man bija tikai 15 gadi,kad es izjutu visapkaunojošāko mirkli manā mūžā. Skolotāja bija ieplānojusi mūsu klasei ekskursiju uz indiāņu apmetnes vietu. Pilnīgi visi cilvēki no manas klases devās tajā ekskursijā. Mēs palikām pa nakti kādā motelī ceļa malā. Tas nebija liels motelis,tāpēc visus numuriņus augšējā stāvā bijām aizņēmuši tikai mēs. Es aizgāju uz baseinu kopā ar divām meitenēm un vienu čali,mēs kārtīgi nopeldējāmies,pēc tam es devos uz savu istabiņu,lai nomazgātos un pārvilktu drēbes. Kad es atvēru istabas durvis,uzreiz pamanīju,ka tur ir mans istabas biedrs un vēl trīs puiši,viņi visi spēlēja pokeru. Es iegāju vannas istabā,nomazgājos un,aptinis dvieli apkārt,iznācu laukā,bet tur viņi mani sagaidīja... Izstūma laukā no istabiņas,paķēra manu dvieli un aizslēdza durvis. Es stāvēju garā gaiteņa vidū PLIKS un tālumā skanēja divu meiteņu balsis. Man bija tāds kauns,bet viņas sāka skaļi smieties un klauvēt pie pārējām meiteņu istabiņām,lai neviena cita nepalaiž garām šo skatiņu. Es varēju sadzirdēt kā čaļi manā istabiņā histēriski smejās,viņiem jau nu gan bija jautri... Manī iestājās panika,jo visas meitenes bija izgājušas no istabiņām un sāka nākt uz manu pusi. Man vajadzēja paslēpties,bet te nebija kur,es atvēru durvis uz jumtu un izskrēju laukā,bet tur bija tikai strupceļš. Durvis atvērās un meitenes sāka gāzties uz jumta kā tādi zirņi katlā. Viņas mani iespieda stūrī un mēģināja aizvākt manas rokas,kas centās nosegt visu manu mantību,lai varētu uz to paskatīties. Eh,lieki piebilst,ka mani neviens tā arī neizglāba,jo abas skolotājas un autobusa šoferis vakariņoja restorānā un nemaz nenojauta,ka kaut kas tāds notiek. Man bija bail skriet atpakaļ uz durvīm,jo bija iespēja,ka mani pamanīs kādi citi cilvēki,tāpēc es izdarīju to,ko meitenes vēlējās,atsedzu savu mantību... Tonakt es gandrīz nomiru no kauna un pazemojuma,jo meitenes stāvēja visapkārt man,ķiķināja un skatījās uz to. Nepagāja ne pāris dienas,kad pēc ekskursijas visa skola jau par to zināja.

Bija mana izlaiduma diena... Es ilgi biju gatavojusies šai dienai,jo man bija arī speciāli jāuzstājas visu priekšā kā pirmajai skolniecei. Todien es biju ļoti jaukā noskaņojumā,tāpēc uzvilku savu mīļāko apakšveļu,pa virsu skaisto izlaiduma kleitu un devos uz izlaidumu. Viss noritēja ļoti gludi un jauki,pienāca mana kārta doties uz skatuves. Aiz manis gāja direktore. Es nezinu,kas tieši viņu samulsināja vai spieda piepeši spert soli ātrāk,bet viņa uzkāpa man tieši uz kleitas apakšas. Kleita pārplīsa un aptuveni 5000 cilvēki redzēja manas mīļākās - varavīksnes krāsas apakšbiksītes ar lācīšiem...

Kad man bija 13 gadi,mēs ar dažiem draugiem nolēmām aizbraukt uz tolaik lielāko atrakciju parku,kas bija pie mums. Es pēc kāda laika iestājos rindā uz pašu lielāko un bīstamāko ūdens trubu,kas tur bija,un aiz manis bija viens mans draugs,kas arī vēlējās to izmēģināt. Bija jau mana kārta šļūkt lejā,kad piepeši es sajutu,ka kāds no aizmugures norauj man peldšortus un iegrūž iekšā trubā pavisam pliku. Visbriesmīgākā lieta ir tāda,ka,tā kā tā bija populārākā truba tur,tajā iekšā bija kamera,kas nofočē cilvēku,kurš tajā mirklī ir tur iekšā un aptuveni 5 sekundes šī bilde ir redzama visiem apmeklētājiem. Ko lai vēl te piebilst? Es jau tā ūdenī biju aptuveni 2 stundas,plus man bija tikai 13 gadi,tā kā iztēlojaties paši kā tas varēja izskatīties - nekā... Kad es sasniedzu slidkalniņa apakšu,es ātri centos cauri pūlim aizskriet uz ģērbtuvēm,bet tur konstatēju,ka man līdzi bija paņemtas tikai iešļūcenes,krekliņš,dvielis un peldšorti... Mani draugi ienāca iekšā un pateica,ka šortus kaut kur ir pakāsuši,tā kā man nācās braukt tikai kreklā,jo dvielis ķērās ritenī iekšā. Vēl visu jautrāku padarīja tas,ka brauciena laikā piepeši sākās erekcija,ko jau,protams,atkal pamanīja visi draugi... Vispār diezgan veiksmīga diena.

Mani sauc Džeina un tolaik man bija 14 gadi. Kādu dienu es ar brāli un vienu viņa draugu bijām aizgājuši uz vietējo meksikāņu restorānu. Viņi abi ēda burrito,bet es makaronus... Paēdām un aizgājām uz kaut kādu daudzstāvu māju,lai pavizinātos ar liftu. Abiem čaļiem bija tik daudz sakrājušās gāzes,ko viņi,protams,arī nekautrējās laist ārā,ka es knapi varēju paelpot. Piepeši lifts apstājās kādā stāvā un iekšā iekāpa 3 tik smuki čaļi. Viņi momentāli beidza smieties un kāds no viņiem pateica :" Fui,es nezināju,ka meitene var pirst tik traki." Tie puiši dīvaini skatījās uz mani un ik pa laiciņam atkāpās uz atpakaļu,it kā baidīdamies,ka es varētu viņus nošaut ar savu gāzi. Mans brālis pat pateica visizskatīgākajam čalim :" Uzmanies,Tu esi tieši frontes līnijā..."

Un nu gadījums no manas dzīves :D Jāiet uz otro stundu bija un es mierīgi gulēju gultā. Piepeši pie auss kaut kas noskan,apskatos telefonā,jām,īsziņa. Ar pusatvērtām acīm lasu ziņu no klasesbiedrenes:"Čau. Vari pateikt audzinātājas numuru?" Es aizeju uz kontaktiem,atrodu audzinātājas numuru, un tā kā man bija slinkums celties no gultas un pierakstīt numuru uz lapiņas,izvēlējos sūtīt ziņu audzinātājai un tad no ziņas numuru izvēlnes numuru pārrakstīt uz ziņu,pēc tam vietā ieliekot klasesbiedrenes numuru. Pārrakstu numuru un pierakstu klāt aptuveni šādi:"Es vēl gulēju ^^" Un sūtu. Piepeši acis gandrīz vai izsprāga no dobumiem,kad parādījās,ka sūtu nevis klasesbiedrenei,bet gan audzinātājai to ziņu. Fiksi rāvu bateriju ārā,izņēmu SIM karti un tad ar drebošiem pirkstiem ieslēdzu pa jaunu,cerēdams,ka nav nosūtījusies sms. Piepeši telefons novibrē... Īsziņa no audzinātājas:"Un ko man tagad darīt?" Es biju mazlietiņ sastresojies,atvainojos,ka sajaucu numurus utt. Beigu beigās viņa visu saprata un es pēc tam vēl ilgi smējos par sevi :D