Izlasi!
Otrā daļa šeit:
http://www.spoki.lv/aktuali/Labakie-pasaules-snaiperi/177930
Top 5 snaiperi pasaules vēsturē91
814
7
Ludmila Pavļičenko (1916-1974).1941. gadā, kad vācu karaspēks iebruka Padomju Savienības teritorijā, viņai bija tikai 24 gadi. Viņa bija starp pirmajiem brīvprātīgajiem un vēlējās pievienoties kājnieku karaspēkam. Ludmilu nosūtīja uz Sarkanās armijas 25. kājnieku divīziju, tādējādi kļūstot par vienu no 2000 padomju armijas sievietēm-snaiperiem. Drīzi vien pie Beļajevkas Ukrainā viņa veica pirmās divas slepkavības, bet lielāko darbu viņa paveica sadursmē pie Odesas, kur divarpus mēnešu laikā viņas rēķinā 187 vācu kareivji. Kad tika saņemta pavēle pārvietoties, Ludmila nākošos astoņus mēnešus pavadīja cīnoties Sevastopolē Krimas pussalā, kur viņas rēķinā vēl 257 cilvēki.
Kaprālis Frensiss Pegahmagabovs. (1891-1952). Pegahmagabovs trīs reizes ieguva militārus apbalvojumus un divreiz kaujā tika ļoti smagi ievainots. Ērgļa acs ar 378 slepkavībām un vēl 300 ķīlniekiem. Itkā nebūtu pietiekami ar gandrīz 400 vāciešu upuriem, papildus viņš saņēma apbalvojumus par ziņojumu nodošanu citām sava karaspēka divīzijām, skrienot cauri ienaidnieku ložu jūrai, glābjot daļas komandieri, kad tas bija ievainots, un tāpat skrienot pēc munīcijas krājumiem, kad viņa vienībai tā bija aptrūkusies. Tomēr atgriežoties mājās Kanādā viņa varoņdarbi tika aizmirsti, lai arī viņš bija, iespējams, labākais snaiperis 1. pasaules karā.
Reklāma
Adelberts F. Voldrons. (1933-1995). Viņam pieder apstiprināto slepkavību rekords starp visiem ASV snaiperiem. Tomēr uz viņa vērtību norāda ne tik daudz slepkavību daudzums, bet precizitāte, ar ko viņš darīja savu darbu. Kā stāsta viens no Adelberta cīņasbiedriem :"Kādu vakaru mēs peldējām ar laivu pa Mekongas upi, kad kāds vjetnamiešu snaiperis sāka šaut uz mums. Kamēr visi pārējie mēģināja saskatīt, kur atrodas šāvējs, Voldrons mierīgi noņēma no pleca šauteni un izšāva kokospalmas virzienā, kas atradās gandrīz kilometra attālumā, turklāt no kustīgas laivas. Brīdi vēlāk varēja saskatīt, ka no palmas noveļās vjetnamiešu kareivis. Lūk tāda bija mūsu labākā snaipera precizitāte". Ja būtu izveidota skala, pēc kuras noteikt šāviens grūtības pakāpi, šis šāviens noteikti atrastos netālu no neiespējamā robežas. Tomēr turpinājumā jūs gaida cilvēki, kam tas ir izdevies.
Karloss Normans Hečkoks II. (1942-1999). Ar iesauku Long Trung du Kich (Baltās spalvas snaiperis). Hetčkokam pieder iespaidīgs ASV jūrasspēku snaiperu kontingenta rekords. Nemaz nepieminēsim desmitiem šaušanas sacīkšu, kurās viņš uzvarēja. Vjetnamas kara laikā viņš novāca vismaz 93 vjetnamiešus (apstiprinātais skaits). Par šādām izdarībām Vjetnamas armijas vadība izsolīja 30 000 dolāru par šī cilvēka nāvi. Parasti prēmija par amerikāņu snaipera novākšanu bija aptuveni... 8 dolāri. Hetčkokam pieder viens no slavenākajiem šāvieniem pasaules vēsturē, kad no lielas distances viņš izšāva caur ienaidnieku snaipera tēmekli, trāpot tieši acī un nogalinot to. Kā Hetčkoks vēlāk piezīmēja, tas bijis iespējams tikai tad, ja abi snaiperi mērķēja viens uz otru, bet viņš izšāva pirmais, jo ienaidnieks tā arī nespēja kārtīgi notēmēt. Viņš bija brīvprātīgais, kas pieteicās līst gandrīz 400 metrus ienaidnieka teritorijā, lai novāktu vjetnamiešu komandieri. 4 dienas un 3 naktis viņš soli pa soliem rāpoja pa ienaidnieka teritoriju. Reizi kāds vjetnamiešu karavīrs pat uzkāpis, kad viņš nomaskējies gulējis piekļāvies zemei. Nākošajā brīdī viņam gandrīz iekodusi odze, bet viņš pat nepakustējies. Beidzot viņš nokļuva nepieciešamajā pozīcijā un gaidīja vjetnamiešu komandieri. Kad komandieris parādījās, Hečkoks ar precīzu šāvienu krūtīs nogalināja viņu. Protams, vjetnamiešu kareivji sākuši lielā skaitā meklēt snaiperi pa visu teritoriju, bet Hečkokam tajā pašā laikā nācās rāpties atpakaļ uz savu bāzi ar to pašu gliemeža ātrumu kā iepriekš. Neviens viņu tā arī nenoķēra. Dzelzs nervi.
Simo Häyhä. (1905-2002). Un visbeidzot snaiperu karalis. Ar iesauku Baltā nāve. Viņa rēķinā ir vismaz 705 nogalinātie. Un tas ir tikai oficiāli apstiprinātais skaitlis, kas ir lielākais oficiāli atzītais nogalināto cilvēku skaits, kāds jebkad bijis snaipera rēķinā ņemot vērā visas karadarbības, kas jelkad notikuši pasaules vēsturē. Häyhä savas snaipera gaitas uzsāka Ziemas karā (1939-1940) starp Somiju un Krieviju. Oficiālie skaitļi vēsta, ka mazāk kā 100 dienu laikā pie mīnus 40 grādu temperatūras viņa rēķinā bija vairāk nekā 500 krievu kareivji. Neoficiālie skaitļi vēsta, ka tie varētu būt apmēram 800 cilvēki. Kā Häyhä to paveica ir vienkārši neaptverami. Viņš praktiski visu dienu pavadīja vienatnē sniegā, šaudot krievus trīs mēnešus no vietas. Protams, kad krievi pamanīja, ka karavīru palicis krietni mazāk, viņi nodomāja "nu karā jau tas nav nekas īpašs". Bet kad līdz komandierim nonāca ziņa, ka tas ir viens cilvēks, kas palēnām vāc visus nost, krievu komandieri nolēma kaut ko darī lietas labā. Sākumā viņi nosūtīja meklēt Simo vienu no saviem snaiperiem. Kad atpakaļ atgriezās tikai līķis, viņi nolēma sūtīt snaiperu vienību. Kad arī tie pazuda bez pēdām, krievu komandieri nolēma sūtīt visu bataljonu (avottekstā: the whole goddamn batallion). Bet arī tie nevarēja neko atrast. Snaipera viltība bija pilnībā baltais tērps. Viņš neizmantoja tēmekli, lai nenāktos pārāk augstu celt galvu, pirms šāviena viņš sarausa sev priekšā sniegu, lai pēc šāviena nebūtu pamanāms. Un vēl viņš turēja mutē sniegu, lai izelpas garaiņi nenodotu viņa pozīciju. Tātad vēlreiz: vismaz 705 "klienti" un tas viss nepilnās 100 dienās.
Reklāma
