Rīta kafija ir gluži kā rituāls daudziem no mums. Kafija pamodina, uzmundrina un dod enerģētisku rāvienu labas dienas sākumam. Bet ko mēs zinam par kafijas aizvietotājiem? Tad nedaudz par to...
Vecajā pasaulē kafija ieguva lielu cieņu uzreiz, ievedot to no Amerikas jau viduslaikos. Kafijas pupiņas maksāja lielu naudu, tādēļ īstu aromātisku kafijas tasīti spēja atļauties tikai turīgi ļaudis.
Taču kafijas mode izplatījās arī citos sociālajos slāņos. Tieši tādēļ cilvēki sāka eksperimentēt, viņi centās radīt dzērienu līdzīgu kafijai gan pēc garšas, gan krāsas, bet no pieejamiem un salīdzinoši lētiem izejmateriāliem.
Dabīgai kafijai līdzīgu dzērienu pagatavošanai izmantoja visdažādākās graudzāles, dārzeņus, sakņu dārzu un dekoratīvo augu saknes, ozolu zīles, kastaņus, sēklas, ogas un daudz ko citu.
Reizēm aizvietotāji bija ļoti līdzīgi īstajai kafijai. Tieši tāpēc, neizpalika bez viltojumiem, ne visai dārgās kafejnīcās klientiem, nezinot izmeklētas kafijas īpašības, varēja pasniegt dzērienu, kurā īsta kafija bija sajaukta ar surogātu vai pat pilnībā aizstāta.
Laikam ejot, izslavētā dzēriena aizvietotāji iekaroja popularitāti, turklāt, ne tikai to cilvēku vidū, kuri nevarēja atļauties īstu kafiju dēļ augstām cenām, bet arī starp tiem, kuri veselības dēļ bija spiesti ierobežot īstas kafijas patēriņu. Interesanti, ka daudzi kafijas dzērieni izrādījās ne tikai ļoti garšīgi, bet arī daudz veselīgāki par īstu kafiju.
Populārākie kafijas aizvietotāji tika gatavoti no cigoriņu saknēm, miežiem un ozolzīlēm. Protams, izmantoja arī citus augus, bet tie bija mazāk izplatīti. Pastāvēja vairāki desmiti kafijas dzērienu pagatavošanas varianti, tai skaitā arī no eksotiskiem augiem, kuri Eiropā nemaz neaug vai ir retums. Bet, lielākoties, kafijas aizvietotāji ir plaši pieejami, jo visu nepieciešamo var iegādāties veikalā, pašrocīgi izaudzēt mazdārziņā vai pat salasīt pļavā vai mežā.
Cigoriņi ir pazīstami no seniem laikiem. Auga skaistos ziedus var redzēt ar pie mums Latvijā – ceļmalās, klajumos, kanālu un upju krastos. Agrāk cigoriņus izmantoja kulinārijā, precīzāk, lapas izmantoja salātu pagatavošanai un kā garšvielu. Pielietoja arī tautas medicīnā visdažādāko slimību ārstēšanai - sirds un asinsvadu, kuņģa un zarnu trakta, žultspūšļa, nieru, aknu, diabēta, vielmaiņas normalizācijai, apetītes un gremošanas uzlabošanai. Cigoriņus izmanto arī ādas iekaisuma, sastrutojumu, frunkuļu un brūču ārstēšanai. Ar cigoriņiem mēģināja ārstēt pat hepatītu un aknu cirozi.
Arī mūsdienās cigoriņus izmanto tautas medicīnā, bet tomēr cigoriņš labāk pazīstams kā kafijas aizvietotājs. Kafijas dzēriena pagatavošanai izmanto garās cigoriņa saknes. Piemērotākais sakņu ievākšanas laiks ir rudens. Ir labāk, ja stublāju neatdala no saknēm, bet liek žāvēties (ap 10 dienām) saknes kopā ar stiebru ēnainā vietā, jo žūšanas laikā gan no lapām, gan paša stublāja daļa veselīgo vielu nonāk saknēs. Tad saknes notīra no zemes un sagriež nelielos gabaliņos un liek žāvēties ēnā.
Autors: Foto: contact Photographers Direct
Izžāvētās cigoriņu saknes apcep uz pannas līdz nokrāsojas brūnas, tad sasmalcina kafijas dzirnaviņās vai piestā. Pagatavot pēc garšas, parasti vienu tējkaroti sasmalcināto sakņu uz glāzi ūdens, to visu uzvāra un patur vēl 3-5 minūtes uz mazas uguns. Pēc tam ļauj ievilkties. Dzērienam, pēc izvēles, var pievienot pienu vai saldo krējumu. Veselīgā un aromātiskā cigoriņu dzēriena cienītāji iesaka pievienot medu cukura vietā.
Sagatavot cigoriņa saknes nav nemaz tik grūti, bet tiem, kuriem nav tādas iespējas varu ieteikt kafijas dzērienu pagatavot no citiem augiem, piemēram, no dārzeņiem – bietēm, burkāniem vai topinambūra (zemes bumbieris).
