Marss ir viena no pirmajām cilvēka atklātajām planētām. Bet cik daudz mēs to esam izpētījuši? Cik daudz zinām? Un cik tomēr palicis nenoskaidrots....
Noslēpumainā planēta MARSS44
376
1
Uz Marsa ir lielākais kalns Saules sistēmā.
Šo kalnu sauc "Olympus Mons", un tas ir pasīvais vulkāns. Olympus Mons ir 15,5 jūdzes augsts un 372 jūdzes garš. Lai dotu jums priekšstatu, piemēram, Everests ir no 5 līdz 6 jūdzēm augsts. Uz Marsa ir arī lielākā zināmā kanjonu sistēma saukta "Valles Marineris", kas ir 2500 jūdzes gara un 4 jūdzes dziļa.
Ļaudis vienmēr ir domājuši, vai uz Marsa ir dzīvība, jo pirmie astronomi uz Marsa pamanījuši kanālus. Tieši tāpēc mēs vienmēr esam domājuši, ka citplanētieši nāk tieši no Marsa, nevis no Jupitera vai Venēras, mēs nereti arī sakām „marsieši”. Marss ir viena no vismazāk apdzīvojamajām planētām ar ļoti zemu temperatūru, Saules vējiem, un gandrīz bez atmosfēras. Ir daudz lielāka iespēja, ka dzīvība varētu būt uz Veneras, nekā uz Marsa. Pirmo astronomu redzētie kanāli ir garas, taisnas līnijas planētas virsmā, par kurām zinātnieki tic, ka tās ir ūdens esamības pierādījums.
Marss nosaukts par godu seno Romiešu kara dievam, jo agrīnajiem zvaigžņu pētniekiem tā krāsa atgādināja asinis. Sarkanās krāsas iemesls ir tas, ka augsne sastāv no dzelzs oksīda, vai kā mēs to saucam – no rūsas.
Salīdzinot ar citām Saules sistēmas planētām, Marss ir diezgan mazs.
Tas ir uz pusi mazāks par zemi. Uz Marsa ir trīs reizes mazāka gravitācija, ka nozīmē, ka uz tā var palēkties trīs reizes augstāk.
Septiņdesmitajos gados „Viking” zonde veica Marsa fotouzņēmumus, kas uzrādīja šķietamas milzu sejas un piramīdas, izgrebtas planētas virsmas Cydonia reģionā. Lielākā no šīm figūrām izskatījās pēc Sfinksas un bija 2000 pēdu augsta un jūdzēm gara. Lai gan šis atklājums krietni satrauca Ufologus, zinātnieki atgalvo, ka tie ir vienkārši nejauši erozijas veidojumi. Daudzi tomēr uzskata, ka zīmes ir pārāk simetriskas, lai būtu dabas veidotas un, ka tās apliecina senas citplanētiešu civilizācijas.
Uz Marsa ir vieni no mežonīgākajiem laika apstākļiem Saules sistēmā. Uz tā ir milzīgas vētras, smilšu vētras un mazi tornado. 2001.gadā liela smilšu vētra nosedza visu Marsa virsmu uz vairākām zemes dienām. Zinātnieki ir neizpratnē, kā uz planētas ar tik mazu atmosfēru var būt tik spēcīgas vētras. Zinātnieki nezina kādēļ, bet uz Marsa ir vairāk vētras, kad tas atrodas tuvāk Saulei. Kad Marss ir tuvāk tā orbītas beigām, rodas ledus mākoņi no oglekļa dioksīda un putekļiem. Tas arī ir neparasti, jo uz Marsa virsmas nav ūdens.
Uz Marsa ir meklēta gan dzīvība, gan ūdens. Pēc gadiem ilgas Marsa virsmas pētīšanas, izpētot katru plaisiņu, ūdens uz tā tomēr nav atrasts. Toties ir atklāts, ka zem Marsa virsmas ir lieli ledus krājumi.
Marsam ir divi pavadoņi, un viens no tiem ietrieksies Marsā. Pavadoņa Foboss orbīta ir bīstami tuvu Marsa atmosfērai. Kādreiz gravitācija šo pavadoni pievilks un sadauzīs gabalos. Atliekas paliks Marsa orbītā, izveidojot gredzenu, apmēram tādu, kāds ir Saturnam. Galu galā šīs šķembas nolīs pār Marsa virsmu. Zinātnieki precīzi nezina, kad tas notiks, bet prognoze ir, ka tas notiks nākamajos 50 gados.
Tikai viena trešdaļa no pētījumiem uz Marsa ir bijuši sekmīgi. Ļoti daudz misijas uz Marsa ir pazudušas bez vēsts, kas licis zinātniekiem domāt, ka notiek kas neparasts. Zinātnieki mēdz izteikties, ka Marss ir Saules sistēmas „Bermuda trijstūris”.
