Seši stāsti par 6 leģendārām mūmijām. ( Te apskatāms turpinājums )
Mūmiju stāsti118
1554
11
1922.g. Valdnieku ielejā tika atklātas, Ēģiptes faraona Tutanhamona (1334.–1325.g. p.m.ē.) kapenes. Ēģiptieši mirušos apzināti mumificēja, lai saglabātu to ķermeņus pēcnāves dzīvei. Veicot sīkāku mūmijas izpēti, secināts, ka faraons miris ~ 18 gadu vecumā, dabīgā nāvē. Kapenēs kopā ar mūmiju atrasta arī slavenā zelta maska, neskaitāmas rotas, statujas, trauki, mēbeles. Mūmija apskatāma Valdnieku ielejā, netālu no Luksoras.
1991.gadā Alpos tika atrasta mūmija, ko iedēvēja par Otciju. Vīrietis gājis bojā ap 3300.g.p.m.ē. Nāves brīdī viņš bijis 45 gadus vecs, 50 kg smags un tā augums bijis 1,65 m. Otcija apģērbs bijis pat ļoti piemērots aukstajiem laika apstākļiem – viņš valkājis ādas apavus, kas bija siltināti ar koku mizām un zāli, ādas mēteli, ādas bikses, lāčādas cepuri un no sausas zāles darinātu apmetni. Pie mirušā tika atrasts loks, 14 bultas, vara cirvis, krama nazis, kaltētas sēnes, ko lieto ārstnieciskos nolūkos u.c. lietas. Daudzie ievainojumi uz Otcija ķermeņa liecina, ka viņš piedzīvojis vairākas bruņotas sadursmes. Mūmija apskatāma Dienvidtiroles arheoloģijas muzejā.
Šo mūmiju, sauktu par „sāls vīru”, 1993. gadā, gluži nejauši, atrada raktuvju strādnieki Čehrabadas sāls raktuvēs Irānā. Sākot mūmijas izpēti noskaidrojās, ka „sāls vīrs” dzīvojis ~ 1800 gadu tālā pagātnē. Miris apmēram 35 gadu vecumā no smaga trieciena pa galvu. Pie mirušā atrasti trīs dzelzs naži, sudraba adata, ādas virve. Valkājis viņš vilnas bikses, ādas apavus un zelta auskaru kreisajā ausī, kas liecina, ka „sāls vīrs” bijis ļoti turīgs. Laika posmā no 1993.g. – 2006.g Čehrabadas sāls raktuvēs kopumā atrastas 6 mūmijas, kuras apskatāmas Irānas Nacionālajā muzejā.
1999.gadā Andu kalnos tika atrastas 3 neticami labi saglabājušās, 500 gadus vecas mūmijas – 2 meitenes un zēns. Nāves brīdī zēnam ir bijuši 7 gadi, meitenēm 6 un 15 gadi. Šie bērni esot upurēti dieviem – sazāļoti un pamesti kalnos. Vecākā meitene, kas iesaukta par „La Doncella” pirms nāves tika saposta - mati sapīti daudzās mazās bizītēs, līdzi dotas vairākas statujas. Runājot par puisēnu, jāsaka, ka viņam gājis vissmagāk – uz viņa apģērba atrastas asinis un vēmekļi, kas liecina, ka viņš miris no nosmakšanas, jo bija tik cieši sasiets, ka pat ielūzušas ribas. Mūmijas apskatāmas Saltas arheoloģijas muzejā Argentīnā.
Katrīna de Vigri 17 gadu vecumā iestājās klosterī un drīz vien viņa sāka dzirdēt Dieva balsi un redzēt vīzijas. Reizēm Jēzus esot ar viņu runājis caur krucifiksu. Lai nu kā būtu ar tām balsīm, bet 1463. gadā Katrīna nopietni saslima un drīz vien nomira. Pēc apglabāšanas dienām ilgi viņas kaps smaržojis pēc ziediem, kaut tie tur nemaz nav bijuši, tādēļ 18 dienas pēc bērēm viņas mirstīgās atliekas tika izraktas un, visiem par pārsteigumu, viņas izskats nemaz nebija mainījies. Tā nu jau vairāk kā 500 gadu Katrīna neesot mainījusies, tikai āda esot apkvēpusi no daudzajām svecēm, kas gadsimtiem ilgi dedzinātas viņai blakus. 1712.g. iecelta svēto kārtā un tiek dēvēta par Boloņas svēto Katrīnu.
1918.g. Sicīlijā piedzima Rozālija Lombardo. Diemžēl 2 gadu vecumā viņa saslima ar plaušu karsoni un drīz pēc tam arī nomira. Rozālijas tēva skumjas bija tik neizmērojamas, ka viņš vērsās pie kāda ārsta ar lūgumu iebalzamēt meitas līķīti. Dakterim tas arī veiksmīgi izdevās un vēl pat šodien meitene tiek dēvēta par „dusošo skaistuli”, jo izskatās, ka viņa ir tikai iemigusi un kuru katru brīdi modīsies. Apglabāta kapucīņu katakombās Palermo, Itālijā.
