Pēc Oetzi jeb Ledus cilvēka atrašanas viens pēc otra mirst cilvēki, kuri ir bijuši ar viņu saistīti 
Ledus cilvēka lāsts52
873
4
Oetzi jeb Ledus cilvēks tika atrasts 1991. gadā Alpu kalnos starp Austriju un Itāliju. Un turpmākajos 13 gados ir miruši jau 7 cilvēki, kuri bija tieši saistīti ar šo atradumu. Dažos gadījumos šķiet, ka nāve iestājusies nepiespiesti un bez traģiskiem starpgadījumiem, bet četri nāves gadījumi ir diezgan šausmīgi un dīvaini, lai tos varētu saistīt tieši ar Ledus cilvēka atrašanas faktu. Iespējams, ka 5300 gadus vecā mednieka mūmija patiešām ir nolādējusi visus, kuri atrada viņu un paņēma viņu no vietas, kur viņš bija atradies jau tūkstošiem gadu un kur viņam arī bija jāpaliek.
Pirmais jau 1992. gadā bojā gāja Rainers Henns, cilvēks, kurš ar savām rokām izcēla Oetzi no viņa atdusas vietas un ielika maisā, lai nogādātu uz laboratoriju. Henns gāja bojā autokatastrofā, braucot uz pasaules konferenci, lai pārrunātu Ledus cilvēka atrašanu un turpmākos plānus.
Nākamais bija Kurts Frics, pavadonis kalnos, kurš pavadīja Hennu Ledus cilvēka meklēšanas ekspedīcijā. Frics gāja bojā lavīnā. Kā trešais mira cilvēks, kurš filmēja Oetzi izcelšanu no viņa kapavietas un turpmākās operācijas nu jau zinātniskajā laboratorijā. Šis vīrietis mira no smadzeņu audzēja.
Turpmāk šis saraksts un nāves gadījumi uzņem nedaudz šausmīgākus apgriezienus. Helmuts Simons, kurš kopā ar savu sievu arī nejauši uzgāja Ledus cilvēka atdusas vietu, 2004. gadā pazuda bez vēsts. Pēc 8 dienām viņu atrada mirušu. Visas pazīmes liecināja, ka viņš bija nokritis no 100 metrus augstas klints netālu no Oetzi atdusas vietas. Savukārt, Dīteram Varnekem, kurš bija Simona meklēšanas komandas vadītājs, stundu pēc Simona bērēm apstājās sirds.
Sestais upuris Konrāds Spindlers mira no izkliedētās sklerozes radītajiem veselības traucējumiem. Tas notika pus gadu pēc tam, kad viņš teica sekojošus vārdus:”Man liekas, ka stāsts par Ledus cilvēka lāstu ir pilnīgas muļķības. Tā ir tikai mediju uzpūsta pīlīte. Drīz jūs vēl uzrakstīsiet, ka es būšu nākamais upuris”.
Septītais un pēdējais (pagaidām) upuris mira 2005. gadā. Tas bija Toms Lojs, pētnieks, kurš atklāja cilvēka asinis uz Oetzi drēbēm un ieročiem. Viņš mira no iedzimtas asins slimības. Šī nāve šķistu pilnīgi normāla un nesaistīta ar Oetzi atrašanu, ja vien Loja slimība nesaasinātos tieši 1992. gadā, kad Ledus cilvēks tika atrasts. Pierādījumi rāda, ka arī pats Oetzi ir miris vardarbīgā nāvē. Viņš tika nogalināts ar bultas šāvienu galvā. Viņš bija tālaika slepkavas upuris, kura mirstīgās atliekas tika atstātas kalnos, kur turmākos vairāk kā 5000 gadus bija viņa kapavieta. Jebkurā gadījumā, ja lāsti patiešām pastāv, tad šis gadījums ir viens no tā pierādījumiem.
Pēc veiktajiem pētījumiem, ir radīts aptuvenais Ledus cilvēka modelis. Apmēram šādi viņš izskatījās pirms vairāk kā 5000 gadiem.
