Vecās bailes tomēr negatavojas padoties pavisam, jo arī pats dzīvības un nāves jautājums ir tikpat aktuāls, vienlaikus kolektīvs un personisks kā pirmatnējā kopienā. Protams, mītu forma ievērojami atšķiras, piemēram, kas apgalvo, ka angļu valodas idioma ''Glābēj zvans (saved by the bell)'' radusies no viduslaiku virvju sistēmām, kam vajadzēja brīdināt par to, ka apbedīts dzīvs cilvēks. Patiesībā frāzes izcelsme saistīta ar boksu - zvans vēsta par raunda beigām, kas ļauj sportistiem atpūsties. Kāds varētu teikt, ka viens no nedaudzajiem mirušo ieguvumiem ir miers un klusums - reta greznība mūsdienu komunikāciju laikmetā. Vismaz tas tā bija agrāk, bet 21. gadsimta sakaru līdzekļi tiecas iespiesties arī zem zemes un pat krematorijās.
Arvien vairāk cilvēku tiek apglabāti kopā ar saviem nešķiramajiem pavadoņiem - mobilajiem telefoniem, tāpēc cerības uz mierīgu dusu var neattaisnoties. Daudzās valstīs šādu cilvēku vēlme pieaug, liecina socioloģisko aptauju firmas ''The Future Laboratory'' nesen veiktais pētījums. Jaunā mode radusies Dienvidāfrikā un tagad izplatās ASV, Austrālijā, Īrijā un citviet. Starp citu, Dienvidāfrikā jaunās modes priekšgalā neatrodas nejauši, un šis stāsts lieliski iekļaujas mīta vispārējā zīmējumā. Keiptaunā vairāki cilvēki lūguši viņus apbedīt kopā ar mobilajiem telefoniem, jo baidījušies no vietējiem burvjiem, kas spējot izraisīt nāvei līdzīgu miegu. Lai nodrošinātos pret priekšlaicīgu apbedīšanu, izdomas bagātie afrikāņi rīkojušies līdzīgi viduslaiku eiropiešiem. Dienvidāfrikā pieejam serviss, kas nodrošina zārkus ne vien ar mobilajiem telefoniem, bet arī ar akumulatoriem gadījumā, ja miegs izrādītos pārāk ilgs.
