Interesanti fakti par Saules sistēmas un visuma objektiem.51
589
2
99,9% (precīzāk 749/750) Saules sistēmas masas atrodas pašā Saulē.
Saule ir milzīga, balta gāzu lode, tai nav ne cietas, ne šķidras virsmas. Tāpat gāzu lodes ir vairums zvaigžņu.
Temperatūra uz Saules virsmas ir aptuveni 5400˚C, bet centrā tā sasniedz 14 miljonus grādu.
Mūsu Saule ar neko neatšķiras no daudzām citām zvaigznēm, vienīgi tā ir daudz tuvāk, tāpēc mūs silda. Saule ir tipiska vidēja izmēra zvaigzne. Ir par Sauli daudz lielākas un daudz mazākas zvaigznes.
Mēness masa ir 81 reizi mazāka par Zemes masu, bet diametrs tikai 3,7 reizes mazāks.
Pievilkšanas spēks uz Mēness ir 6 reizes mazāks nekā uz Zemes.
Merkura garajās naktīs temperatūra samazinās līdz pat -180 grādiem. Salīdzinot ar citām planētām, tam ir vislielākā temperatūras atšķirība starp apgaismoto un neapgaismoto pusi – 600 grādi.
Venēra ir karstākā Saules sistēmas planēta. Uz tās visur un vienmēr ir ļoti karsts, temperatūra sasniedz pat 470˚C.
Atmosfēras spiediens uz Venēras virsmas sasniedz fantastisku vērtību 92 atmosfēras. Uz Zemes šāds spiediens ir okeānos 900 metru dziļumā. Šādā dziļumā nolaisties var tikai ar batiskafiem.
Lai gan Zeme rotē šķietami lēni – vienu apgriezienu ap savu asi tā veic aptuveni 24 stundās, ekvatora lineārais griešanās ātrums ir 465 metri sekundē. Iedzīvotāji Latvijas platuma grādos kopā ar ēkām, upēm un mākoņiem pārvietojas uz austrumiem ik sekundi par 250 metriem.
Augstākais kalns Saules sistēmā – Olimps atrodas uz Marsa. Tā augstums virs vidējā Marsa virsmas līmeņa ir 26km.
Foboss atrodas tik tuvu Marsam, ka veic vienu apriņķojumu ap planētu 3 reizes ātrāk nekā Marss apgriežas ap savu asi (Marsa rotācijas periods ir 24 stundas un 37 minūtes).
Starp Marsa un Jupitera orbītām riņķo aptuveni 100 tūkstoši dažāda izmēra objektu – mazo planētu, jeb asteroīdu, tomēr to kopējā masa ir niecīga – tikai 1/1000 daļa Zemes masas.
poh +!
