Cilvēka evolūcija ir darījusi savu, bet dažas lietas mūsu ķermenī vēl joprojām atgādina, no kā mēs esam cēlušies un kur ir mūsu saknes.
Evolūcijas paliekas64
987
11
Bailes un aukstums ir iemesls, kāpēc mums uzmetas zosāda. Tāpat tā var uzrasties seksuāla uzbudinājuma laikā vai, piemēram, klausoties saviļņojošu mūziku, vai skatoties filmu. Kāpēc tā notiek un kad tas radies? Zosādu rada nelieli muskuļi pie matu vai spalvu saknēm, kuri pie minētajām emocijām saraujas, liekot spalvām sacelties un veidojot nelielas pumpiņas. Mūsdienās tam nav nekādas praktiskas nozīmes, bet seniem mūsu priekštečiem, kuri bija krietni vien spalvaināki, tam bija liela nozīme. Kad viņiem bija auksti, viņiem sacēlās spalvas, aizturot gaisa plūsmu, kas kalpoja kā labs siltuma izolators. Šo funkcija vēl joprojām izmanto suņi, kaķi un lielākā daļa pārējo zīdītāju. Tāpat viņiem tas palīdz uzbrukuma laikā. Ja dzīvnieks ir nobijies, viņam saceļas spalva un viņš izskatās lielāks, kas varētu nedaudz iebiedēt uzbrucēju.
Tu taču zini, cik riebīga un zobus griezoša skaņa veidojas, kad kāds ar nagiem vai krītu velk pa tāfeli. Kāpēc mums šī skaņa šķiet tik kaitinoša un nepatīkama? Par šo faktu mēs nevaram būt pilnīgi droši, bet zinātnieki uzskata, ka arī tas ir saistīts ar mūsu evolūciju. Proti, šādas rezonanses skaņas ir pērtiķveidīgo brīdinājuma signāls. Ja pieņemam, ka cilvēks tiešam ir cēlies no pērtiķveidīgajiem, tad mūsos tomēr ir palicis kaut kas no pērtiķiem un viņu uztveres mehānisma, jo tieši izdodot šīs skaņas, tajos laikos pārējiem tika dota zīme, ka tuvojas briesmas. Tas nedaudz notrulinājās tikai ar laiku, kad jau attīstījās verbālā saziņa (piemēram, „puiši nu ir vāks, rekur nāk mamuts!!!)
Vai ziniet, ka mums ir trešais plakstiņš? Tas atrodas pašā acs kaktiņā blakus degunam. Tā pilnvērtīgi vēl joprojām funkcionē putniem, reptiļiem, zivīm un arī dažiem zīdītājiem. Pārsvarā šī plakstiņa (vizuāli gan drīzāk membrāna) funkcija ir aizsargāt acis no bojājumiem un attīrīt tās no dažādiem netīrumiem.
Cilvēkam šis muskulis ir tik ļoti degradējies, ka praktiski vairs neeksistē, bet ja vēlaties apskatīt to tuvāk un pilnvērtīgi funkcionējot, tad papētiet kaķa acis, kad viņš guļ. Arī viņiem ir šāda membrāna, kura palīdz kaķiem nobloķēt vairāk gaismas, kura varētu traucēt.
Muskuļi, kuri daļai cilvēku ļauj kustināt ausis. Starp citu, ja tu spēj kustināt ausis, tu esi diezgan īpašs, jo 85% cilvēku to nespēj izdarīt. Šie muskuļi šobrīd dod tikai tik daudz labuma, ka varam ar to palīdzību uzjautrināt cilvēkus ar ausu kustināšanu bet senākos laikos tam bija pavisam cita svarīgāka nozīme. Tāpat kā dzīvniekiem mūsdienās, arī mūsu senčiem kustīgas ausis palīdzēja vieglāk noteikt skaņas virzienu un attālumu. Īpaši svarīgi, protams, tas bija dažādu plēsīgu dzīvnieku uzbrukumos. Tomēr ar laiku attīstījās dažādas saziņas sistēmas (arī jau minētās čīkstošās skaņas kliedzieni un citas).
Gudrības zobi. Ja tev ar gudrības zobiem viss ir kārtībā tad tu esi diezgan laimīgs cilvēks, jo pastāv 85% iespēja, ka kādam no tiem radīsies dažādi sarežģījumi. Vēl jo vairāk, mēs ne tika varētu bez tiem iztikt, bet bez viņiem pat būtu labāk, jo tie ir pilnīgi bezjēdzīgi, ja vien neskaita dažādu infekciju saķeršanu un sāpēšanu. Kāpēc tad mums tie vispār ir? Izrādās ka arī gudrības zobi ir aizkavējušies pārpalikumi no evolūcijas jeb laika, kad mūsu priekšteči barojās vairāk no lapām un dažādiem augiem, jo vēl nebija pārgājuši uz picu un hotdogiem. Gudrības zobi bojājas, jo mutē viņiem vienkārši nav vietas. Tie izveidojās, kad priekštečiem bija krietni lielāks žoklis nekā mums tagad. Tolaik daudz lielāka nozīme bija barības košļāšanai, tāpēc papildus zobi nekad nebija lieki. Bet tagad gudrības zobi mūsu mutē tikai kalpo par bezjēdzīgu, bet senu saikni ar mūsu senčiem.
Bet ja tā godīgi tad es skaņas varu asāk saklausīt nekā citi. Jo bieži vien kad esam tālakājā istabā es varu saklausīt telefona zvanus (no tās istabas virtuvē zvanus ir ļoti grūti saklausīt) vai durvju zvanu. Kad es saku ka kāds ir atnācis vai ka telefons zvana neviens man netic.
Bet kad apskatās tas telefons tiešām ir zvanījis +
pluss par rakstu
