Droši vien nevienam neko neizsaka vārds Georg Elser (neuzdrīkstējos tulkot), bet tieši šis vīrs savā laikā būtu laicīgi apturējis otrā pasaules kara izraisītāju Adolfu Hitleru, ja vien to nebūtu paglābusi laimīga (viņam laimīga, pārējai pasaulei nelaimīga) sagadīšanās.
Būtu miris jau 1939. gadā..42
Ne daudziem zināms, ka dažus mēnešus pēc otrā pasaules kara sākuma, 8. novembrī, paštaisīta bumba sprāga Minhenes alus darītavā, sprādziena rezultātā nogalinot 8 cilvēkus un 62 ievainojot. Un neesot arī brīnums, ka šis notikums nav tik plaši zināms, jo Vācija vēlējās šo notikumu paturēt pēc iespējas lielākā noslēpumā.
Kā jau zināms, Hitlers regulāri uzstājās ar savām runām un tieši šajā dienā viņš un vel dažas nacistu režīma ievērojamākās personas atradās tieši sprādzienam paredzētajā vietā, bet pameta ēku dažas minūtes pirms sprādziena. Parasti Hitlera runas ilga līdz 22:00, bet, dēļ nepieciešamības paspēt uz speciālu vilcienu, viņi pameta ēku 21:07. Pats sprādziens notika 21:20. Pats Hitlers nakamajā dienā apgalvoja, ka iekšējā balss viņam likusi laicīgi pamest ēku.
Protams, kā jau, iespējams, nopratāt, šo bumbu bija ievietojis augstāk minētais Georg Elser. Elsers dzimis 1903. gada 4. janvārī, nācis no parastas strādnieku ģimenes un pats bijis galdnieks un "Rotfrontkaempferbund" (Sarkanās frontes cīnītāju asociācijas) biedrs, jeb vienkāršāk sakot - komunistiskā režīma atbaltītājs. No 1925. līdz 1929. gadam viņš strādājis pulksteņu rūpnīcā, kurā arī guvis iemaņas, lai pagatavotu taimeri savai bumbai. Elseram vairāk kā mēnesi bija izdevies palikt alus darītavas ēkā, pēc tās slēgšanas un katru nakti viņš pamazām taisija dobumu kolonnā, kura atradās aiz uzstāšanās tribīnes, lai tur ievietotu savu bumbu.
Pēc sprādziena Elsers mēģinājā bēgt, bet jau pēc 35 minūtēm viņu aizturēja pie Šveices robežas. Viņu identificēja un nodeva viņa sabrāztie ceļgali, jo dobums, kurā tika ievietota bumba, bija sasniedzams tikai rāpjoties uz ceļiem.
Viņu spīdzināja Gestapo (Trešā Reiha valsts slepenpolicija), kamēr viņš atzinās. Pēc tam viņš tika nosūtīts uz koncentrācijas nometni. Kad viņam vaicāja, kādēļ tā rīkojies, viņš atbildēja, ka ar savu rīcību vēlējies apturēt nacistu rīkoto asinsizliešanu.
Ironiski, bet Elsers tika nošauts 1945. gada 9. aprīlī, neilgi pirms Hitlera nāves un kara beigām. Tagad Elsera vārdā ir nosauktas vairākas ielas, kā arī viņam par godu Berlīnē ir uzcelta 17 metrus augsta statuja.