[Pacelts] Viena lieta ir skaidra - tautai patīk savi varoņi, kuri savas valsts labā var noskriet vairāk, nekā tiek prasīts - tiem piešķir medaļas, tos nēsā uz rokām, ceļ viņiem pieminekļus un godina. Taču ne visiem ir lemts to piedzīvot. Lūk 6 gadījumi, kuros varoņus (vai vienkārsi izcilus cilvēkus) nepelnīti uzmeta......
6 izcili kara varoņi, kurus nepelnīti piečakarēja..33
454
1
Franču Atbrīvošanas armija. Kad Otrajā pasaules karā krita Francijas valdība, lielākā franču pretošanās kustības problēma bija izveidot jaunu, puslīdz efektīvu armiju. Kad kļuva skaidrs, ka franču elite nebija tajā ieinteresēti, ģenerālis Š. de Golls nolēma iesaistīt franču karotājus no Āfrikas kolonijām.
Tie bija īsti hardcore kaujinieki, kas savas strīpas nopelnīja, cīnoties ar vietējiem nemierniekiem. Vienība sastāvēja no āfrikāņiem, arābiem, taitiešiem un franču virsniekiem - armija atgādināja United Colors of Beneton reklāmu.
De Golla jaunais franču karaspēks sadeva pa pakaļu visiem, kas stājās tiem pretī. Un tas nemaz nepārsteidz, jo 65% armijas nemaz nebija francūži, bet pat tas neliedza viņiem iesoļot Parīzē un iespert Hitleram pa stakli.
Kā viņus apčakarēja?
De Golla armija guva uzvaru pēc uzvaras un tika līdz pašam Parīzes slieksnim, un, kad viņi ar amerikāņu un britu sabiedroto atbalstu bija gatavi triecienā atgūt Parīzi, sabiedrotie pateica: "Mēs nekarosim kopā ar melnajiem!!"
Redz’ tie vēl bija laiki , kad melnie un baltie ASV armijā nedrīkstēja dienēt kopā . Laikam jau amerikāņi bija iedomājušies, ka labāk izskatīsies, ja Parīzi ieņems labi koptie un smukie ārieši, nevis netīrie, pumpainie nēģeri ar musulmaņiem. Pirms de Gollam beidzot atļāva atkarot savu valsti, viņam vajadzēja atrast pietiekami daudz balto (laikam, lai varētu aizstāt tos, kuri neizturēja melanīna testu.)
Protams, ka de Gollam tas kļuva par lielu izaicinājumu. Viņa risinājums - aizņemties saujiņu spāņu karavīru, ietērpt tos beretēs un smalkās franču ūsiņās. Tikmēr afrikāņi tika nosūtīti mājās bez jebkāda goda un apbalvojumiem, bet vismaz viņiem bija sociālās garantijas, tiesa, tikai līdz 1959. g., kad franči neizskaidrojamā kārtā apgrieza viņiem militārās pensijas un mērķtiecīgi mēģināja slēpt viņu lomu karā.
Vitolds Pileckis. Kad Polijā, Otrā pasaules kara laikā sāka parādīties mistiskas ”koncentrācijas nometnes”, viens poļu pretošanas kustības virsnieks vārdā Vitolds Pileckis izdomāja, ka būtu prātīgi noskaidrot, kas tur,pie velna, notiek. Neskatoties uz viņa priekšnieku atzinumu, ka tā ir vājprātīga ideja, Pileckis nolēma pats personīgi veikt izpēti un apzināti padevās vāciešiem. Un virs tās nometnes ieejas, kurā viņš vēlējās iefiltrēties stāvēja uzraksts ”Arbeit macht frei” (nezinātajiem – tā mistiskā nometne, kurā viņš tik ļoti gribēja nokļūt bija Aušvices nāves nometne).
Nākamos divarpus gadus Pileckis slepus vāca informāciju par vācu plāniem, atrodoties visu laiku ”slavenākajā” vācu nāves nometnē, un stoiciskā mierā ziņoja par šausmām, kas tur notika (tā, it kā viņš lasītu laika ziņas):
"Šodien mūs aplaistīja ar ledusaukstu ūdeni, man ar metāla stieni iebelza pa žokli un es izspļāvu divus zobus, pēc tam sākās smaga asiņošana. No šī brīža mēs bijām tikai numuri - es valkāju numuru 4859."
Pēc kāda laika, saprotot, ka sabiedrotie tikai sēž uz īksķa un neliekas ne zinis par visu ”koncentrācijas nometņu padarīšanu”, Pileckis izbēga no nometnes 1943. gadā. Tā kā iefiltrēšanās un izbēgšana no Aušvicas padarīja viņu par skarbāko veci visā Eiropā, Pileckis bija gatavs otrajam raundam - šoreiz pret Gestapo. Viņš piedalījās Varšavas sacelšanās kaujās, pēc kurām viņu sagūstīja un iemeta atpakaļ nometnē.
Kā viņu apčakarēja?
Tāpat kā dažas citas Eiropas valstis, arī Polija lielā nacisma naida ietekmē kļuva par komunistu valsti. Tu varbūt iedomājies, ka PSRS Pilecki apbalvoja par panākumiem cīņā pret nacistisko Vāciju, bet problēma bija tā, ka Pileckis neatbalstīja sociālismu, kas liek domāt, ka vienīgā atšķirība starp Hitleru un Staļinu bija ūsu platums (kaut gan mums latviešiem tas nav jaunums)..
Tā nu viņš atgriezās atpakaļ Polijā, lai turpinātu savu hobiju – iefiltrēties dažādās instancēs un atklāt šausminošus noziegumus. Polijas Padomju valdība gan izdomāja, ka tas ir neforši un arestēja Pilecki. Viņam piesprieda trīs nāves sodus (laikam arī viņi zināja, ka Vitoldu Pilecki ar ar vienu piegājienu nevar nomušīt).
Līdz Padomju Savienības sabrukumam 90. gadu sākumā, pat viņa vārda pieminēšana varēja beigties čekas pagrabos. Pēc PSRS sabrukuma Pilecki reabilitēja un viņa vārdā nosauca ielu. Manuprāt, viņiem vajadzētu tēmēt vēl augstāk un pārdēvēt Poliju par Pileckiju. Čalis būtu to pelnījis..
Ričards Marcinko. Ričards "Demo Dick" Marcinko sāka savu karjeru tikpat iespaidīgi, cik beidza. Būdams ASV kara flotes operators viņš vairākas reizes sūtīja pieteikumu UDT (Underwater Demolitions Training – zemūdens diversiju treniņi), bet tos atkārtoti noraidīja. Tāpēc viņš izmantoja punchface metodi un vienkārši iekrāva dienesta biedram pa seju, par ko, protams, viņu sodīja - nosūtot uz UDT.
