10 Zinātnieki, kuri nogalināja paši sevi.34
584
3
Elizabeth Ascheim. Īsi pēc savas mātes nāves, Elizabete aprecēja savu ārstu Dr. Wolf. Viņš bija ļoti ieinteresēts tā laika nesenajā atklājumā - X-rays, jeb, rentgenstaros. Elizabete pameta savu darbu, lai varētu kopā ar savu vīru piedalīties viņa eksperimentos. Viņi iegādājās rentgenstaru ierīci un izveidoja pirmo rentgenstaru laboratoriju San Francisko. Diemžēl, viņi nezināja par rentgenstaru iespējamajām, nelabvēlīgajām sekām un eksperimentos piedalījās paši. Aizsardzības trūkuma dēļ, Elizabete nomira no vēža.
Louis Slotin. Luis strādāja pirmās atombumbas projektā. Projekta laikā viņš nejauši uzmeta virsū sfēru ar beriliju kādai citai sfērai izraisot momentālu, kritisku reakciju. Citi zinātnieki telpā ieraudzīja "zilu mirgošanu" kas bija gaisa jonizēšanās un sajuta karstuma vilni. Radiācijas līmenis bija salīdzināms ar atombumbas sprādzienu 1463m attālumā. Slotins nekavējoties tika ievietots slimnīcā, taču viņš nomira pēc 9 dienām.
Otto Lilienthal. Bija pazīstams kā Glider King, jeb, Planēšanas karalis. Viņš bija aviācijas pionieris un pirmais cilvēks, kurš atkārtoti un sekmīgi planēja. Otto bildes bija visās avīzēs un žurnālos, pierādot visiem, ka cilvēks tik tiešām var lidot. 1896. gadā Otto salauza savu mugurkaulu pēc 17m liela kritiena. Mazliet ironiski, bet viņa pēdējie vārdi bija:“Small sacrifices must be made!”
Maria Curie. Kā jau tas visiem labi zināms, Marija un viņas vīrs Pjērs 1898. gadā atklāja rādiju. Viņi turpināja izpētīt šo elementu un to, kādu labumu no tā var gūt. Marija atklāja to, ka ilglaicīga saskarsme ar radiāciju noved pie slimības. Viņa nomira 1934. gadā no leikēmijas.
John Godfrey Parry - Thomas. Šis vīrs ir Velsiešu moto-sacīkšu braucējs un inžanieris. Visu savu dzīvi viņš vēlējās pārspēt ātruma rekordu, kuru uzstādija Malcolm Campbell. Ar tādu nolūku Jānis izveidoja mašīnu, kuru nosauca par Babs. Rekords noturējās veselu gadu, bet tad Campbells pārspēja pats sevi. Kad Jānis mēģināja pārspēt nu jau pavisam jauno ātruma rekordu, viena no mašīnas ķēdēm pārplīsa un tās detaļa ielidoja Jāņa kaklā. Viņš nomira bez sāpēm.
Alexander Bogdanov. Meklējot veidu, kā palikt mūžīgi jauns, Bogdanovs uzsāka eksperimentus ar asins pārliešanu. Protams, asinis viņš pārlēja sev. Viņš apgalvoja, ka viņa redze ir manāmi uzlabojusies, taču viņš nezināja, ka donors, no kura bija ņemtas asinis, bija inficēts ar malāriju un tuberkalozi. Viņš mira no abām slimībām.
Jean-Francois de Rozier. Žanis bija fizikas un ķīmijas skolotājs. Viņš bija pirmais, kurš uzlidoja gaisā ar gaisa balonu. Viņš ar šo balonu mēģināja aizlidot no Anglijas līdz Francijai, bet beigu beigās palika kaut kur pa vidu.
Karl Scheele. Karls bija lielisks farmācijas zinātnieks, kurš atklāja daudz ķīmisko elementu: skābekli, hloru, volframu, mangānu un molibdēnu. Bet viņam bija neliels niķis, proti, viņš vienmēr pagaršoja to, ko atklāja. Interesanti ir tas, ka viņš izdzīvoja pēc tā, ka pagaršoja ūdeņraža cianīdu, bet viņa eksperimenti ar garšošanu beidzās ar dzīvsudrabu.
Henry Winstanley. Henrijs bija Eddystone bākas izgudrotājs. Viņš bija tik ļoti pārliecināts par sevi un bāku, ka palika viņā vētras laikā. Vētra uzveica bāku un kopā ar Henriju aizgāja vēl pieci cilvēki.
Karel Soucek. Karels bija kaskadieris. Viņš izveidoja kapsulu ar kuru, kā viņš pats izteicās, spēs ielekt Niagāras ūdenskritumā un palikt sveiks un vesels. 1985 gadā, kāda kompānija nosponsorēja Karelam neīsta ūdenskrituma izveidei, kas bija 54m augsts. Kad Karels iekrita baseinā, pats būdams savā kapsulā, viņs ļoti sasitās pret kapsulas sienu un mira nākošajā dienā.
