Tātad, es Bite, būdams īsts aizmārša sestdienas vakarā saldētavā aizmirsu garšīgu senču alu. Par alus eksistenci atcerējos tikai nākamajā dienā, kad jau biju no dzīvokļa aizbraucis prom. Atgriežoties Rīgā pirmdien, mani jau gaidīja patīkams pārsteigums. Skatamies, kas tad īsti mani tur sagaidija.
Kuram tā nav gadījies? :D gribas ātrāk atdzesēt aliņu bet aizmirstas. Vai arī šampi :D
Arī ir tā bijis, bija baigais blīkšķis un baigais slinkums to saldētavu tīrīt blah 
tu vēl samērā skaisti tiki cauri, man vienreiz viņš bija izlijis un visu saldētavu pēc tam bija jāmazgā 
sasaldēju, atkausēju užavnieku, par brīnumu nesasprāga, jo dabūja gar korķi nolaist lieko. rezultātā garšoja pēc.. ūdens ar alus piegaršu.
