"1. Koks, spogulis un dzelzs, 2. Likteņa un laimes dārgakmeņi, 3. Vārdu un talismanu spēks."
Es ļoti ceru, ka Jums patiks lasot arī nākamo daļu.
Veiksmi ;)
1.Metāls no debesīm. Visticamāk, pirmais dzelzs gabals, ko ieraudzīja senie cilvēki, bija kāda meteorīta atlūza. Tā kā bija zināms, ka meteorīti ir nokrituši no debesīm, dzelzij tika piedēvētas pārdabiskas īpašības, piemēram, spēja aizsargāt pret ļaunajiem spēkiem, ieskaitot vampīrus un vilkačus. Iespējams, ka pakavi tiek uzskatīti par veiksmes simboliem nevis tikai tāpēc, ka tie pagatavoti no dzelzs, bet arī tāpēc, ka zirgs vairākās kultūrās ir svēts dzīvnieks. Bet, lai cilvēks kļūtu īsteni veiksmīgs, viņam pakavs ir jāatrod, nevis jānopērk vai jāpieņem kā dāvana.
Svētie koki. Ieteikums "Pieskaries kokam!" parasti seko kādam pozitīvam apgalvojumam. Piemēram: "Viss noris labi, pieskaries kokam!" Dažkārt runātājs, to teikdams, patiešām pieskaras kokam. Izdibināt cēloņus māņu ticējumiem ir grūti, bet šajā gadījumā ir iespējami pat divi varianti. Piesišana pie koka varētu simbolizēt pieskaršanos koka krustam, pie kura tika piesists Jēzus no Nācaretes. Šādā veidā it kā tiek nodrošināta reliģiska aizsardzība. Bet šādu ticējumu rašanos varēja izraisīt arī bailes no ļauno garu iejaukšanās gaidāmajā notikumā; ļaunie gari varētu tīšām veicināt nelaimi, lai sodītu cilvēku, piemēram, par lielību. Vairums seno civilizāciju ticēja, ka dievības, kurām piemīt spēja lemt pār cilvēku likteņiem, mājo svētajos kokos. Iespējams, sākotnēji bija svarīgi pieskarties kādam īpašam kokam. Vai arī varbūt vajadzēja piesist pie jebkura tuvumā augoša koka, lai tajā dzīvojošais gars nedzirdētu runātāja teikto.
Dvēseles spogulis. Spguļi allaž ir bijuši saistīti ar maģiju. Tie esot vārti, kas ļauj nokļūt citās pasaulēs, turklāt tajos varot ieraudzīt savas dvēseles atspulgu. Pirmie spoguļi bija rāmas ūdens peļķes, kurās atspulgu pēkšņi varēja izkliedēt ņirboši vilnīši. Vēlāk tika lietots gludi pulēts metāls, to bija grūti salauzt, un atspulgs bija nemainīgs. Kad 7.gs. p.m.ē. sāka izmantot stikla spoguļus, atspulgs atkal kļuva neaizsargāts - tas viegli varēja pārtapt mirguļojošās lauskās. Ja spogulis tiek saplēsts brīdī, kad cilvēks tajā lūkojās, saplaisā arī šī cilvēka dvēsele, un ticējums vēsta, ka būs nepieciešami septiņi gadi, lai tā atkal kļūtu vesela. Šis ir sens māņu ticējums, kura popularitāti, iespējams, veicināja fakts, ka stikls savulaik bija ļoti dārgs materiāls.
2.Piedzimšanas mēneša talismani. Lai gan ir sastopami dažādi viedokļi, populārākie piedzimšanas mēnesim atbilstošie dārgakmeņi ir šādi. Janvārī - sarkanais granāts, kas vada ceļiniekus. Februārī - sārtais ametists, kas pasargājot no dzeršanas. Martā - bāli zilais akvamarīns, jūras dieviešu akmens. Aprīlī - noslēpumainais dimants, akmens, kas pirms nopulēšanas izskatās pavisam necils. Maijā - smaragds, bet jūnijā - aleksandrīts (nosaukts par godu caram Aleksandram II) vai pērles, kuras kādreiz valkāja tikai augstmaņi. Jūlijā - rubīns, talismans pret ļaunumu. Augustā - peridots (hrizolīta paveids), kuru kādreiz sauca par saules akmeni. Septembrī - safīrs, oktobrī - opāls, novembrī - dzeltenais topāzs, bet decembrī - tirkīzs, kuru Eiropā importēja no Turcijas.
Kur atrod dārgakmeņus. Dimants ir cietākā dabiskā viela pasaulē. Savulaik Indijā dimantus bieži atrada upju gultnēs, bet Dienvidāfrikā ir izveidotas dziļas raktuves dimantu ieguvei. Smaragda raktuves nemēdz būt dziļi pazemē, tās ir atsegtas un atrodas tuvu pie zemes virsmas. Pērle izveidojas, kad smilšu graudiņš nokļūst gliemenē un gliemene tam apkārt apaudzē īpašu vielu, lai svešķermenis viņu netraumētu.
Koh-i-noor briljants. Nav šaubu, ka šis mirdzošais briljants nācis no Indijas, taču tā pirmie īpašnieki nav zināmi, Daži teic, ka tas piederējis pašam dievam Krišnam, bet pēc tam - pirmajam Mogulu valdniekam Indijā, sultānam Bāburam (1483 - 1530), un Persijas šaham Dzahanam (1592 - 1666). kurš uzbūvēja Tādžmahalu. Stāsta, ka briljantam vārdu devis šahs Nadīrs (1688 - 1747) no Persijas (tagad Irāna), kurš to noņēmis no pēdējā Mogulu valdnieka šaha Muhameda (1702 - 1748) turbāna, kad uzvarējis cīņā. Ieraudzījis briljantu, viņš iekliedzies: "Koh-i-Noor!", kas nozīmē "gaismas kalns". Daudzi vēlākie šī briljanta īpašnieki nokļuva cietumā vai tika izsūtīti trimdā, tādēļ akmens tikai vainots visās viņu nemaimēs.
Opāli. Savulaik opāli tika uzskatīti par visveiksmīgākajiem dārgakmeņiem. Diemžēl 19.gs. tie kļuva par neveiksmes akmeņiem. Spānijas karalis Alfonso XII (1857 - 1885) uzdāvinājis opālu savai sievai, bet viņa dažu mēnešu laikā nomirusi. Pēc tam neilgā laikā nomiruši arī visi pārējie šī akmens īpašnieki, ieskaitot karali. Taisnības labad gan jāpiebilst, ka šīs nelaimes notika laikā, kad daudzi cilvēki mira no holeras vēl agrā jaunībā. Tomēr bija novērots, ka opāli mirdz līdz valkātāja nāvei, bet pēc tam kļūst blāvi. Tagad zināms, ka opāli maina toni atkarībā no cilvēka ķermeņa temperatūras.
3.Apsaukāšanās. No vārda "fejas" esot ieteicams izvairīties. Šīs būtnes jāsauc par mazajiem ļaudīm vai labajiem kaimiņiem. Runā, ka neesot prātīgi pieminēt arī fūrijas - trīs draudīgās māsas grieķu mitoloģijā. Labāk sauciet viņas par laipnajām būtnēm cerībā, ka tādas tāš arī kļūs. Protams, uzmanīgi jāizturas arī pret cilvēku vārdiem. Personas vārda tīši nepareiza izrunāšana ir apvainojums. Zaimojošai palamai ir ļoti negatīva ieteikme, savukārt sirsnīgs mīļvārdiņš vairo sirds siltumu un mīlestību.
Talismani.Talismanam piemīt aktīvs spēks, savukārt amuletam - pasīvi aizsargājošs. Amulets var pasargāt no lāsta vai ļaunas acs, bet talismans atnes tā īpašniekam kādu labumu. Vismaz tā mēdz teikt. Ēģiptiešu anha gādā par ilgu mūžu un auglīgumu. Skandināvu Tora āmurs sola spēku un panākumus. Ķīnā veiksmi, labklājību un auglīgu lietu nes pūķis. Savukārt sirds ir universāls miera un mīlestības simbols.
Noslēpumainais vārds. Pazīstams vācu pasaka - tēvs ir izstāstījis karalim, ka viņa meita spējot savērpt salmus zeltā, un nu karalis tur meitenei gūstā savā pilī, gaidot brīnumaino pārvertību. Parādāš burvju rūķītis Rumpelstiķis un paveic uzdevumu meitenes vietā, bet par atlīdzību pieprasa viņas pirmdzimto bērnu. Meitene apprecas ar karali, un drīz vien pasaulē nāk viņu bērniņš. Tad meitene lūdz rūķi, lai tas atbrīvo viņu no dotā solījuma. Rūķis piekrīt, bet ar noteikumu, ka meitenei triju dienu laikā jāuzmin viņa vārds. Pēdējā brīdī kalpone noklausās, kā rūķis triumfējot izdzied savu vārdu, - un bērns ir grlābts.