[Pacelts]
Baisas priekšnojautas.44
413
3
Kādu sestdienu staigāju pa iepirkšanās centru meklējot sev kurpes žetonu vakaram. Zināju, ka šī diena izevilksies, jo man vienmēr ir bijis grūti atrast kaut ko, kas man patiešām patīk. Šoreiz, ejot visos veikalos pēc kārtas, vairākas reizes pamanīju kādu puisi. Viņš vienmēr bija man kaut kur tuvumā. Kad laikoju zābakus, arī viņš pēkšņi bija veikalā, kad es braucu ar eskalatoru, viņš brauca aiz manis, kad es ēdu burgeru viņš arī stāvēja rindā lai nopirktu kaut ko ēdamu. Vai šis puisis mani izsekoja, vai arī man vienkārši gadījās viņu dienas laikā tik daudz reižu ieraudzīt? Jutos dīvaini vēl visu atlikušo dienu. Kurpes tā arī nenopirku.
Kopā ar draudzeni stāvējām uz ielas stūra un pļāpājām. Mums garām ar motorolleru brauca puisis. Ieraudzījis divas meitenes, viņš jau no tāluma piedeva gāzi, visticamāk, izrādījās... Diemžēl tieši pie krustojuma, kur mēs stāvējām, viņš zaudēja līdzsvaru, motorolleru sanesa, un puisis nokrita. Mēs bijām pilnīgi apmulsušas no notikušā, bet puisis ātri piecēlās, sakārtoja ķiveri un aizbrauca. Mēs pamanījām, ka uz motorollera sāna rakstīts Brauc lēni, tiksi mājās droši!... Mums abām tas likās TIK dīvaini, itkā liktenis spēlētos un pat teiktu priekšā, kas cilvēkam jādara.
Reklāma
Reiz abas ar draudzeni bijām nolēmušas izjāt ar zirgiem, bet naktī pirms šī notikuma es slikti gulēju. Murgoju, modos un nevarēju aizmigt, līdz vienā brīdī uztrūkos gultā un sajutu nežēlīgas sāpes celī. Nu, kas gan var notikt ar kāju gultā? - Nekas, protams!.... Iemigu. Kad no rīta pamodos, celis vairs nesāpēja un protams devos uz izjādi. Lija lietus, un laiks nebija pārak labs. Mana draudzene pat nemēgināja, bet es tomēr gribēju izjāt kaut vienu apli. Kāpjot zirgam mugurā, paslīdēju un nokritu. Sajutu tādas pašas sāpes celī, kā tad naktī! Apmulsu. Acīmredzot, biju paredzējusi ka kāja būs sasista.
Bioloģijā bija paredzēts sarežģīts tests. Skolotāja mūs bija pamatīgi sabiedējusi, sakot, ka tie, kas nenoliks, nesaņems sekmīgu pusgada atzīmi. Es parasti visu izmācos, bet šoreiz mūzikas skolā bija koncerts un es nespēju visu izmācīties. Vakarā mājās raudāju, kā visu apgūt. Ar grāmatu uz vēdera aizmigu... Mamma no rīta piedāvāja sazināties ar skolotāju jo man bija attaisnojošs iemesls, bet es atteicos. Negribēju izmantot šādas priekšrocības. Kad ieraudzīju skolotājas sagatavoto testu, nodomāju, ka nav nemaz vērts pildīt - PILNĪGI neko no tā nesapratu. Visi bija šokā, daži nodeva tukšas lapas. Es nespēju pieņemt, ka man būs divnieks. Atķeksēju visu uz dullo, itkā pareizos variantus. Jūs nevarat iedomāties kāds bija mans pārsteigums, kad uzzināju kontroldarba rezultātus, - man vienīgajai klasē bija desmitnieks. VISAS ATBILDES PAREIZAS! Es neticēju, ka tas vispār ir iespējams, tā noteikti nebija sagadīšanās...
Es nekad mūžā neesmu neko laimējusi, lai gan jāatzīst, ka pārāk bieži nepiedalos nekādās loterijās.... Svētdienā ar tēti braucām uz veikalu iepirkties visai nedēļai. Kad ņēmu zobu pastu no plaukta, nemaz nepamanīju, ka tobrīd ir jaut kāda akcija. Es paņēmu kastīti un gāju pie tēta, lai ieliktu to ratiņos. Pa ceļam ar mani kaut kas notika, aizgāju atpakaļ pie veikala plaukta, noliku kastīti un paņēmu citu. Viss notika tā, itkā es nezinātu ko daru. Aizbraucu mājās. Atvēru vaļā zobu pastas kastīti un ieraudzīju, ka tur iekšā ir pilna loze - brauciens uz Ēģipti visai ģimenei! Visi bija šokā kad izstāstīju, kā izvēlējos zobu pastu. Viņi teica, ka tā ir mana zemapziņa...
Reklāma
