Mans vectētiņš ir dziednieks. Viņš rūpējās par vecu sievieti, kurai bija raupja(zema) balss.Es biju skolā.Pulkstens bija 15.00.Pēdējā sunda.Rakstu kontroldarbu, un man pēkšņi palika slikti.Es izskrēju ārā no klases. skrēju uz toleti, un kad es redzēju izlietni ar dzeramo ūdeni, es tai pieskrēju klāt.Vēmu 5-10 min. Aizgāju pie vectētiņa.Viņš pateica, ka tā sieviete ir nomirusi. es pajautāju kad viņa nomira. Viņš pateica, ka apm. 15:00.(es neesmu viņas radinieks)
sapnī redzēju, ka viņas māsa atbraukusi pie mums ciemos, vecmamma viņu cienā ar torti, tēju. šo sapni nevienam negribēju stāstīt, jo bija sajūta, ka nu vecmamma pavēsta man, ka drīz paņems māsu pie sevis (viņai paŗi 80 gadiem ļoti slima) bet nākamajā dienā mamma sāka sarunu, ka kaut kad jābūt tai tantei (vecmamms māsai) dzimšanas dienai. un es izstāstiju sapni. paskatījās mamma blociņā, kur sarakstīti datumi kad kam kādi svētki un tieši iepriekšējā dienā, kad es redzēju to sapni, bija dzimšanas diena, kuru mēs bijām aizmirsuši. vecmamma man atgādināt centās laikam!
pirms vairākiem gadiem, kad mācījos vidusskolā, dzīvoju kopmītnēs. viss manā dzīvē bija labi - draugi, izklaides utt. :) tad kādu pavasari sāku mosties naktīs noraudājusies, nobijusies. pēc kādas nedēļas pat aizmigt nevarēju vairs, visu laiku bija nežēlīgi bail - no nāves. naktīs, kad izdevās aizmigt, drīz vien modos no sāpēm, jo rokas bija krampjaini savilktas dūrēs. tā tas turpinājās vairākas nedēļas, neko negribēju, baidījos par kaut kur doties,ar kādu sarunāties. nedēļas nogalē aizbraucu mājās. sēdēju skatījos TV, kad ieskrēja brālis paŗbijies un pateica, ka vecmāmiņa virtuvē nokritusi, viņai ļoti slikti. izsaucām ātros. vecmāmiņai bija insults. pēc dažām dienām slimnīcā viņa nomira. tad arī es sapratu no kā man bija tās nežēlīgās bailes.
Kad biju mazāka (kaut kādi 5 gadi) man sapnī rādījās tilts -jauns un spīdīgs, tākā no zelta. Es pa to gāju ar savām draudzenēm(zem tilta bija upe). Nesen man rādījās atkal tas pats tilts, tikai vecs un ar sūnām apklāts. Šoreiz, atkal ar tām pašām meitenēm, gājām pa apakšu tiltam , bet šoreiz upes vietā bija ceļš...bik dīvaini...un tas nav vienīgais atgadījums, ka es redzu sapņus divreiz ar mazām izmaiņām..
Vienu nakti es pamodos. Tad pēkšņi dzirdēju virtuvē soļus. Jutos kā paralizēta. Gribēju pagriezties, bet ka es pakustējos man likās, ka tūlīt kaut kas notiks, tāpē nekustējos. Pēc maza brīža dzirdēju, ka virtuvē kkas nokrīt...vai tas ir poltergeists?
Kādu dienu mēs ar draugiem un citiem puišiem(kurus es nepazīstu) gājām uz kādu vecu māju. Visi gribēja iet iekšā, bet es teicu draugiem lai neiet jo man ir baisa sajūta, viņi protams mani nosauca par nūģi jo es negāju iekšā. Kad aizgāju prom pēc kāda laika man pazvanīja un teica ka daļa jumta uzkrita tieši viņiem virsū, neviens nemira, bet dabūja stipras traumas.
Vienu gadu skolā mēs vienu nakti palikām tur ar klasesbiedriem, skolas biedriem un dažiem skolotājiem. Mēs izdomājām izjokot mūsu skolotāju, ka mēs esam no klases ārā un pazuduši(skolotāja pirms tam teica, ka no klases iet ārā nedrīkst). Nu tad mēs izgājām un kad skolotāja iegāja viņa tā nepajokam bija nobijusies. Tad mēs visi nolēmām pateikt, ka tas bija joks, bet es no tā atturējos un paliku gaitenī viena pati. Es grbēju aiziet uz tualeti, kurš bija 1.stāvā(mūsu skola ir divstāvīga) un lai nokļūtu uz 1. stāvu bija jāiet garām vienām durvīm, kur cilvēkiem bija iet aizliegts. Es gāju uz to pusi un tad pēkšņi no tām durvīm iznācas kkas balts un pagriezās pret man. Pirmajā brīdī biju bezfilmā, bet tad kad rēgs sāka kustēties uz manu pusi, es attapos skrēju uz klasi cik vien ātri varēju.
Vienu rītu pamodos ap 5ciem.Gribēju vēlreiz aizmigt, bet kaut kā nevarēju. Tad pēkšņi no sienas nāca skaņa (tāda kā vējš) un zem grīdas kāds grauzās. Tas turpinājās 5 min. Un tad es saņēmos un saucu "Kas tur ir?" un tad viss apklusa...Kas tas varētu būt? Pēctam kaut kā aizmigu un nogulēju līdz 12 (:
