Vēlviena prieksnojauta bija man, pirms apmēram 3 nedēļa.Man no rīta bija jābrauc pēc omītes, lai aizvestu viņu pie ārsta. No rīta pamostoties, ļoti nepatīkami reiba galva, nu ne ta ka pilnība reibst, bet tāds dizzy stavoklis. Oamazām jau naca laiks kad vajadzeja kāpt mašīnā. Lieki piebilst ka braucu ar vīra mašīnu, jo manai kondicionieris nestrāda, un omītei karstuma nelabi paliek, vinjai nesen bija insults. Tatad iet pēdejās minūtes un nu pilnīgi kā ieksā viss saka ka nekur negribas braukt, ka nevajag nekur braukt. Un tā es nosedēju kresla jau 5min pa ilgu. Beigās sliktās priekšnojautas deļ cēlu augšā vru un teicu lai viņš piesēzas pie stūres, jo man reibst galva. Prtams viņš man ka liels miegamice pasūtija mani 3 mājas tālāk. Tad nu kapu mašīna un braucu, burtiski pec 7 minūtem apbraucot saldējuma kravas mašīnu kura bija apstājusies aizņemot manu brauktuvi, redzot ka pa pretējo brauktuvi neviens nebrauc nolēmu apbraukt to un turpināt ceļu, kad seku reku, tieši aiz saldējummašīnas esošās blakusteritorijas iznesas opis, pilnīga parliecība, ka nekur neviena nav, gaze grīda vecajam šumaheram. Viņš izleca prieksā apmēram kad man līdz viņam bija 3m. Protams viņa mašīna bija lupatās, bet es pārliecinajos par to ka SAAB tiešām ir drošākā mašīna, jo ne tikai sitiens bija mīksts, bet ar bojājumi niecīgi. Šī bija jau otra reize kad parliecinajos, ka mana negribēsana un divainais reibonis pirms braukšanas nozīme, ka mana intuīcija saka, ka gaidāms kas slikts. Jo arī pirmajā reizē kad braucu ar savu Bembīti, divas reizes man izleca prieksa no šķersieliņam kkādi slimie, un protams pirms vakarā bija jabrauc uz lidostu, preti draudzenei, pārņēma atkal tas sajūtas, un protams atpakaļ ceļā bija BUMS! :))
Kad paliku stawokli, pie sewis shad domaju, ka berninsh nax kada cita cilweka wieta, tomer nedomaju kada cilweka nawi. Kad biju jau 5.-taja menesi, nomira mans wecaistews.
Tad man bija 13 gadu un bija vasara kad vecmamma aizbrauca uz Koknesi pie vienas labas gaišreģes [vecmamma gribēja kko noskaidrot par savu māsu].Es tikmēr biju Rīgā ar mammu un patēvu.Pēc dažām dienām zvana tētis un saka, ka braukšot uz Rīgu man pakaļ, lai aizvestu mani uz laukiem pie vecmammas [tētis dzīvo ar savu mammu kopā - manu vecmammu].Tad nu tētis atbrauca, paķēra mani līdzi uz laukiem - Skrīveriem.Satiku vecmammu un viņa sāk stāstīt man par gaišreģi.Viņa izmisumā pastāstīja man par to, ka mani tajā vasarā izvarošot Rīgā.[Gaišreģe stāstīja] Un tāpēc tētis brauca aši pakaļ man uz Rīgu.Visu vasaru nodzīvojos Skrīveros un ar mani nekas nenotika :).[Visticimāk, ka mani gribēja izvarot patēvs, jo es jutu, ka viņš man pievērš uzmanību] Tagad man jau ir 16 gadu.Mamma sen jau pašķīrās ar patēvu un atrada jaunu dzīves biedru[Sauksim viņu par Petjku :DD].Mani ielika slimnīcā uz mēnesi dēļ Anēmijas[Mazasinības].Tajā pašā nodaļā bija arī viena meitene tjipa Indigo.Es viņai neticēju,domāju, ka tas viss ir bullshits un viņa iedomājas no sevis visvareno indigo.Prikola pēc viņa vienkārši ar savām rokām, nepieskaroties kājām, pārbrauca gar kājām, jo juta sliktu enerģiju un pēkšņi pateica - Tev ir uzlikts lāsts uz kājām...tevi var izvarot.Es šokā klausījos, bet tāpat neticēju viņai.Tad izrādās viena kaimiņiene arī esot gaišreģe.Tā nu Petjka izlēma aiziet pie viņas sakarā ar savām problēmām, ka viņu izseko vīrietis baltā džipā.Tad nu atnāk Petjka pie mums un šokā stāsta, ka gaišreģe esot teikusi, ka parādīsies viens vīrietis kurš braukā ar baltu džipu un kurš gribēs mani sanaidot ar mammu, lai es ietu viņa pusē un pēc tam izvarot mani!!!Es vispār biju totālā šokā...Tagad sāku ticēt tai meitenei kas bija slimnīcā.Tas lāsts vēl joprojām iedarbojas...liekas slimi,bet tā ir patiesība :/ [Un tagad es uzmanos no baltiem džipiem ><]
Mana opja sievai nevarēja būt bērnu. Viņi visādi centās ieņemt bērniņu bet nekā. Te kādu nakti viņš piecēlies un gultas galā redzējis mazu puisēnu plati smaidot. Pārjautājis Emmai /viņa sievai/ vai viņa arī redz puisēnu viņa atbildējusi ka jā. Pēc neilga laiciņa viņi izšķīrās. Tagad opis aprecēja man uomu un viņiem piedzima jauka meitiņa. :)
Pēc babas(vecvecmammas) nāvēm, pagāja apmēram pāris nedēļas, kad omīte redzēja sapnī babiņu, ka viņa guļot mēgina piecelties, bet nevar. Vēl pec divām dienām mokoties ar nepatīkamu prieksnojautu, omīte aizbrauca uz laukiem un kapu apmeklēšanas laikā pamanīja, ka krusts ir iespraust zemē galvaglī. Bet varbūt kadam nav zināms krustu parasti sprauz kājgali, lai mirušā cilvēka gars pieķeroties pie krusta varot piecelties no zemes.
Tas atgadījās ar manas draudzenes radiem. Viņas mātei bijis ļoti slikti, slimojusi ar kādu ļoti smagu slimīgu, bet par to nenojauzdama domājusi ka tā ir kāda saaukstēšanās nav nevienam ziņojusi. Tajā pašā laikā ciemata ārsta praksē iesteigusies kāda 6 gadus veca meitenīte rozā kleitiņā un teikusi ka viņas mammīte ir ļoti slima un viņa var nomirt ja ārsts tai nepalīdzēs. Ārsts uzreiz devies un norādītos adresi, gribēdams meitenītei palūgt vārdu pamanījis ka viņas vairs nav. Kad ārsts bija galā un noteicis diagnozi viņš teica ka māte būtu jau mirusi ja viņas meitiņa nebūtu aizsteigusies pie ārsta. Māte uzreiz sastinga šokā. Viņa atbildēja ka viņas meitiņa jau sen kā apglabāta un dus Dieva mierā. Laikam meitenīte izglāba savu mammīti no nāves. ;)
