Baisas priekšnojautas 524

Tātad,kādā vakarā ejot gulēt nosapņoju galīgāko murgu,pati savā sapnī neko nesapratu,tā tie murgi turpinājās vairākas dienas. Līdz kādā dienā savā sapnī redzēju savu tanti,kura stāv pie sava zārka. Sapnī viņa man vairakkārt teica - tur,tur,tur ..rādot ar roku pati uz sevi zārkā. Nākošajā dienā no rīta piecēlos ar asarām acīs,izrādās,ka biju raudājusi naktī,pati to pat neapzinājos,vecāki arī neko nebija dzirdējuši. Vēlāk atklājās,ka ir mirusi mana tante un tajā pašā dienā arī bija bēres. Ceru,ka vispār var kaut ko saprast no manis rakstītā. ;)

sen,sen es sev biju nopirkusi pirmo digitaalo fotoaparaatu.. tas protams nebija nekas iipashs, bet tomeer bija... peec kaada laika tas saluuza un nekaadiigi nesleedzaas iekshaa, ar izbaaztu objektiivu vinjsh staaveeja plauktaa.. peec vairaaku nedeelju meegjinaajuma vinju iesleegt es noleemu iegaadaaties sev jaunu fotoaparaatu un pasuutiju to katalogaa, vinjsh man naaca kaadas 2 nedeeljas, tas jau nekas, ja man pa shiim 2 nedeeljaam neraadiitos sapnis, ka fotoaparaats saaka straadaat un es skraidu pa maajaam un visiem staastu, ka re kaa, mans vecais saaka straadaat, lai gan jaunais jau atnaacis! par to es visu laiku biju smeejusies ar savu maasu, jo nu kaa gan fotoaparaats var saakt straadaat, ja vinjsh vairs nestraadaa :D taa nu mees ar draudzeni vienu dienu noleemaam iedzert, un saakaam staastiit mistiskus staastinjus.. taa es iesmeejos par saveejo, taa kaa pazvaniija no pasta un pateica, ka ir atnaacis mans jaunais fotoaparaats... bishku iedzeeru pasmeejos par savu sapni un sakot draudzenei, ka tas ir muljkiigs sapnis atstiepu savu fotoaparaatu un ko nu, paraavu kau tkaa objektiivu, ka vinjsh saaka straadaat :D taa man bija nu ljoti zheel, ka jau samaksaaju paarsimts latu, toties tagad seezhu ar 2 fotoaparaatiem un meegjinu neuzticeeties saviem sapnjiem, jo tie raadaas ljoti reti! :P

kad biju pavisam maza, man teetis biezhi braukaaja pie maniem vecvecakiem paliidzeet, tachu kaadu dienu teetis bija atbraucis ljoti dusmiigs, un lamaajaas ar mammu tieshi par vecteevu (mammas teeti), man tiiri zemapzinjaa pasliideeja taada fraaze, a ja vecteevs nomirtu, ko teet tu tad teiksi? .. nu nepagaaja ne gads kad vecteevu aizveda uz slimniicu ar insultu.. un arii peec neilga laika vinjsh mira :(

Es vienreiz redzēju sapni, kurā manam brālim notiek nelaime un viņš iet bojā. Tas jau vēl nebūtu nekas, bet es 3 reizes pēc kārtas redzēju šo sapni, protams situācijas dažādas, bet vienmēr cieš mans brālis. Es nedaudz nobijos un teicu, lai mamma pievaktē brāli, jo šie sapņi man diez ko nepatika. Tad pēc pāris dienām mamma man zvanīja un teica, ka brāli ar ātrajiem aizveda uz slimnīcu. Viņam naktī, bija sākusies klepus lēkme un sācis smakt nost mamma izsauca ātros. Kopš tās reizes es ticu sapņiem, kas atkārtojas. Tagad es vienmēr brīdinu paziņas, ja 3 reizes pēc kārtas redzu sapni, kur kaut kas notiek kādam.

Man arī ir bijis atgadījums. Kādu dienu, kad gāju gulēt, nevarēdams aizmigt kā parasti, ilgi domāju. Pēkšņi galvā ieskrēja doma, ka vajadzētu kaut kad tikties ar vectēvu, jo nebiju ilgi viņu redzējis. Domu protams aizmirsu. Tajā vīkendā braucu pie sava krusttēva. Vakarā ātri iemigu, sapņi nebija, bet no rīta krusttēvs pateica, ka mans vectēvs naktī ir nomiris. Izlasot šos rakstus par priekšnojautām atcerējos, ka pāris dienas pirms vectēva nāves iedomājos, ka vajadzētu ar viņu satikties.

Man ir maza problēmiņa.Man ir bails no savām mājām.Kāpēc?Jo es dzirdu visādas skaņas,bet tās dzirdu tikai un vienīgi es.Kad vienreiz es gaidiju mammu lai viņa mani aizved uz skolu es dzirdēju,ka kāds iet tieši man virsū bet neviena mājās nebija es jūtu sliktu enerģiju no savas mājas takā tā būtu apsēsta ar spokiem.Pa dienu nau tik traki,bet pa nakti es visu laiku skatos vai kautkas nenotiek.Nekas nebij noticis līdz tam kad man sāka stipri šupoties glezla es tā nobijos bet es biju mierīga.jo īpaši es paidos no savas toletes man liekas ka tur kāds dzīvo:/ vēl vienreiz kad es biju viena mājās pa nakti jau gāju uz čučumuižu bet tad ieslēdzās duša es protams islēdzu bet tagat vairāk nepalieku viena mājās

nu tas jau nav nekas iipashs.. tachu kaadu laicinju atpakalj man ljoti patika ziileet draudzeneem uz kaartiim.. taa es ziileeju vienai, otrai.. un galvenais ar visu nopietniibu.. lai gan pati taadaam lietaam neticu... un peec kaada laika man visas manas draudzenes bija teikushas, ka viss, ko es vinjaam nolasiiju no kaartiim bija iisteniiba, ka tas viss notika un sakrita

katru dienu (biežāk kad esmu ārā) es ja gribu varu nojaust kas noticis konkrētā vietā, un ieskatoties acīs varu pateikt kad kāds mirs, bet tikai ar mēneša precizitāti (pagaidām). es savas ''spējas'' izmantoju lai zinātu ko darīt, un kas būs ja es to darīšu. tāpēc lieki tās nepielietoju, lai nesajauktu sev prātu, bet laikam jau tas ir noticis.