local-stats-pixel fb-conv-api

Baltijas jūra - nāves ieleja?47

505 7

Kādu mēnesi atpakaļ, kā jau vienmēr no rīta pamodusies un apdarījusi visus rīta darbus, uzaisīju sev tasi karstas peruāņu kafijas un sēdos pie sava datora, lai palasītu ziņas, iečekotu draugus, utt. Veru vaļā internet explorer, un tur National Geographic lapā (esmu kļuvusi par tās lielu cienītāju) man veras pretī dzelteni zaļa Baltijas jūras fotogrāfija ar uzrakstu - Baltic Sea - World's Largest Dead Zone Suffocating Sea!

 

Es ar lielu šoku, aizmirsusi par kafijas malkošanu, sāku lasīt šo rakstu. Jo tālāk lasīju, jo lielākā šokā biju! Es taču zināju, ka katru vasaru Baltijas jūrā zied aļģes un bieži vien ir aizliegums peldēties šādās tādās pludmalēs, jo aļģes ir toksiskas, bet nespēju iedomāties, ka situācija ir tik traka!

 

Izrādās Baltijas jūra, kaut arī jūra, nav īsti sāļa, līdz ar to padarot to par unikālu uz planētas virsmas. Baltijas jūra ir jaunākā jūra uz planētas, veidojusies pēc pēdējā ledus laikmeta, 10 000 gadus atpakaļ. Tā ir arī pasaulē viena no lielākajām iesāļajām (nevis sāļām) ūdenstilpnēm. Un tagad lielā ūdens piesārņojuma dēļ, šī unikālā ekosistēma iet bojā! Katru gadu miljoniem aļģu zied jūrā, kas apēd tik ļoti dzīvības formām nepieciešamo skābekli! Ūdens jūras dzelmē ir tik netīrs, ka vietām smird kā kanalizācija. Lielākais piesārņtājs šobrīd - lauksaimniecībā lietotais fosfors un slāpeklis, kā arī notekūdeņi, kas ir vai nu nepilnīgi attīrīti, vai arī daudzos gadījumos nav attīrīti nemaz un tāpat iepludināti jūrā.

 

Cik noprotu no raksta, Zviedrijā katru gadu tiek veidota Pasaules Ūdens Nedēļa (Worlds Water Week), kuras ietvaros ir tapis jauns projekts, lai uzstādītu ierobežojumus piesārņojumam Baltijas jūrā, lai situāciju mainītu. Vai ir iespējams jūru vēl glābt? Atbilde ir skeptiska. Tāpēc ka jūra ir saldūdens un sāļā ūdens mikss, tā ir ļoti jūtīga pret dažādām vides izmaiņām. Skumji, skumji lasīt šo rakstu.

 

Nezinu vai Latvijas mediji pārraida nepārtraukti reklāmas vai raidījumus par dabas sargāšanu, nepiesārņošanu, atkritumu otrreizēju pārstrādi... Man pāris gadus dzīvojot Kanādā, šī lieta ir kļuvusi ļoti tuva. Tur visur, kur vien skaties, ir raidījumi par dabas saudzēšanu, par atkritumu pārstrādi, par "dzīvošanu zaļāk". Pasaule jau tagad ir pārapdzīvota, knapi spējot saražot nepieciešamo pārtiku visiem pasuales iedzīvotājiem... un tad iedomāsimies tos atkritumu kalnus, kas aug katru dienu, īstenībā katru minūti. Un planētas iedzīvotāju skaits tikai turpina augt! Esmu sapratusi, ka ja katrs pats (protams iespēju robežās), kaut ko sāksim darīt lietas labā, situācija var mainīties! Piemēram, ja pietiek naudas, nomainīsim tās vecās spuldzes pret taupīgajām spuldzītēm, neatstāsim datoru pa nakti ieslēgtu, bet uzstādīsim uz "Sleep", jo katra mazā lampiņa (tā sarkanā, zilā vai zaļā), kas tavā dzīvoklī deg, tērē elektrību! Šādā veidē ne tikai palīdzēsi planētai kopumā, bet arī ietaupīsi uz elektrības rēķina! Kad nākamreiz iesi uz veikalu, paņem to vecmāmiņas tarbu, nevis pērc plastmasas maisiņu. Tarbiņa tev kalpos gadiem, kamēr maisiņu, atnākot mājās, izmetīsi atkritumos! Kad mazgā zobus, aizver krānu pēc zobu birstītes samitrināšanas, salabo pilošu krānu, utt. Vai zināji, ka pilošs krāns diennakts laikā patērē 21l ūdens? Daudz, vai ne? 

 

Ir tik daudz lietu, ko varam darīt vides labā, tik vajag to sākt darīt, ja ne mūsu pašu, tad mūsu bērnu dēļ! Galu galā mūsu bērniem būs jādzīvo šai pasaulē, tādā kāda tā būs pāris desmitu gadu vēlāk! Vai spēj iedomāties, kāda tā būs, ja mēs šodien neko nedarīsim, lai to mainītu? Padomā par to!

Adrses links kur tas viss bija rakstīts:

http://news.nationalgeographic.com/news/2010/02/100305-baltic-sea-algae-dead-zones-water/

 

 

505 7 47 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 47

0/2000

man sāpīga tēma ir atkritumu šķirošana - agrāk dzīvoju ārzemēs un pieradu pie tā,ka atkritumi jāšķiro,tagad sāp sirds,ka te neko tādu reāli neviens nedara un man arī vairs nav tāda iespēja,jo vienkārši nav tādas miskastes manā centra rajonā,kur mest tos atkritumus un jebkurā gadījumā cik esmu dzirdējusi,sašķirotos atkritumus tāpat samet visus kopā :( 

0 0 atbildēt

emotionRAKSTS..+++++ 

0 0 atbildēt

Sāpīgi to apzināties ka jūra iet bojā,bet jūru ir iespējas glāpt ir taču daudz gudru zinātnieku pilna pasaule lai nāk un palīdz izgudrot, kā jūru atīrīt nevis izgudrot jaunus ķīmiskus mēslus ar ko piedirst vidi! viena jūra jau cilvēku dēļ ir gandrīz iznīcināta domāju ka tādu kļūdu otreiz nevajadzētu atkārtot.

0 0 atbildēt

nu Latvija jau tiešām nepiesārņo tik ļoti, tas ir Zviedrijas/ Somijas nopelns. Mums tīri nav tik lielos apjomos tā ražošana un kaut vai iedzīvotāju skaits, lai tādas sekas atstātu

0 0 atbildēt

es veikala maisiņus izmantoju kā atkrituma maisus :] 

0 0 atbildēt

Tas raksts NG lapā ir jau ļooooooti ilgi. :)

0 0 atbildēt

Jā pilnīgi atbalstu un piekrītu visam šeit rakstītajam.. Pats arī šķioju savus atkritumus un visu pēc iespējas vairāk izmetu tur kur to jāmet.. Vakar pa LTV 7 gāja raidījums par atkritumu izmešanu un ja nemaldos tad Valmierā bija speciāls laukums kur var izmest šķirojot visu un arī atstāt lielgabarīta dažādus atkritumus kā piemēram visādus vecus ledusskapjus vecus stiklus vai dajebko tas tā lai cilvēkiem nav jāved uz mežu savus atkritumus kurus nav kur īsti utalizēt..

0 0 atbildēt

šo tēmu jau pāgājuša gada pavasarī šeit apsprieda. tieši šo konkrēto publikāciju.

0 0 atbildēt

atbildot uz mOBSCENE komentāru " šis ir orba raksts. kapēc uz to nav atsauces? " Nu laikam tu kļudies...

0 0 atbildēt

Dabiņa ir jāmīl, bet nu šis jau biki pa traku - latvija diezgan zaļa valsts manā uztverē elektroenerģiju pērka un iegūstam no hes - neredzu nekādu piesārņojumu, ražotnes mums ļoti maz un cik es viņas zinu ūdeni tur izmanto gandrīz ne cik (pārtikas sfērā ūdeni nesaindē), bez tam ir attīrītavas - šis raksts varētu iederēties ja mēs dzīvotu zviedrijā vai kādā citā valstī kur piemēram no jūras pumpē naftu vai nodarbojas ar smago mašīnbūvi

3 3 atbildēt

Runājot par Baltijas jūru. Tās sāļums atjaunojas lielu vētru laikā, kad sāļais ūdens ieplūst no "kaimiņos" esošajiem sāļūdeņiem. Nu jā, nav lielu vētru, jūra kļūst "saldāka". Un lielu vētru paliek mazāk līdz ar normālu gadalaiku neesamību.

Bet tas tā, sīks fakts, ko atcerējos no savulaik apgūtā. Paldies, par infu. :]

0 0 atbildēt

copy - paste

1 2 atbildēt