Nu, ko, spoki - gan jūs, gan pati gribēju otro daļu šim rakstam! :) Tā kā rakstu izveidoju ātri, te ir tikai viens iesūtītais stāstiņš, pārējie ir tulkoti no interneta, bet tik un tā tie ir ne mazāk interesanti! :)
IZBAUDIET un sūtiet savus stāstus!! 
Kā es bērnībā domāju - 2 !!!36
393
7
Kad biju mazs, domāju, ka piemineklis kapsētā uz kapa ir uzlikts tāpēc, lai mirušais netiktu no kapa ārā. Kad to nejauši pieminēju mammai, bailēs sakot, cik tas ir traki, viņa teica, ka pieminekļi nav tādiem nolūkiem.
Bērnībā domāju, ka var staigāt pa mākoņiem, vienkārši līdz tiem jātiek.
Es domāju, ka mušmires nedrīkst ēst tāpēc, ka tās var sākt augt manā vēderā.
Bērnībā domāju, ka vecāki prot lasīt manas domas, tāpēc neuzdrošinājos domāt neko bezkaunīgu.
[Vēl viens MANS stāsts, ko aizmirsu ielikt iepriekšējā daļā] Agrāk domāju, ka visām manām vārda māsām ar mani vienā dienā ir arī dzimšanas diena.
Pēc manām domām, nedrīkstēja likt televizoram taimeri, jo tad televizors salūzīs, kad taimeris aizies līdz beigām.
Es domāju, ka supervaroņa karjera ir pilnīgi iespējama, proti, es pēkšņi varu kļūt super stiprs.
Pēc multeņu skatīšanās, domāju, ka kurpēm sāp, kad es ar tām staigāju. Tāpēc bieži staigāju uz pirkstgaliem. Apstājos tad, kad iedomājos, ka kurpju sejas ir to virspusē, nevis zem zoles.
Kad biju maza, domāju, ka atrodoties telpā ar augstiem griestiem, līdz tiem var viegli uzpeldēt. Nezinu, kāpēc tā domāju, tomēr baidījos ieiet šādās telpās līdz pat 8 gadu vecumam.
Kad lija lietus, man šķita, ka no debesīm nāk ne tikai lietus ūdens veidā, bet gan arī tārpi, jo kā gan savādāk pēc lietus uzrodas tik daudz tārpu? Tāpēc vairījos atvērt muti lietus laikā un pagaršot lietus ūdeni.
