Briesmas kosmosā17
Karstumdūriens. Laikapstākļi kosmosā ir spītīgi un nepielūdzami. Neaizsargāts astronauts, atrodoties ēnā, var atsaldēt savus riekstus un tai pat laikā izcept tos, atrodoties Saulē. Tādēļ astronauta tērps savā ziņā ir kā ”mini kosmosa kuģis”, kurš spēj pasargāt gan no pārkaršanas, gan no nosalšanas. Un viens no iemesliem, kādēļ kostīms izskatās kā liels pampers, ir tā n-tie izolācijas slāņi un komplicēta dzesēšanas sistēma, kura uztur vienmērīgu ķermaņa temperatūru.
Izolācija nekur nepazudīs, tāpēc astronautiem nebūtu jāuztraucas par nosalšanu, bet dzesēšanas sistēmai gan pastāv simt un viena permutācija un kombinācija, kā salūzt. 1966. g. Astronauts Džīns Sernans (Gene Cernan) - tas pats, kurš aplipināja savu kolēģi ar ”Mēness siena drudzi”, kļuva par trešo personu, kura izdara EVA (extra-vehicular activity jeb, vienkāršā valodā runājot – iziešana atklātā kosmosā). Bet, atšķirībā no viņa amerikāņu un padomju priekštečiem, viņam bija jāveic arī testi un jāizdara šādi tādi darbi, piemēram, jāizmēģina Astronauta Manevrēšanas Iekārta (Astronaut Maneuvering Unit) jeb ”raķešu soma”. Diemžēl, šo ierīci nebija iespējams pilnvērtīgi notestēt mikrogravitācijas apstākļos uz Zemes, un drīz viens Kernans attapās, ka viņš uzkarst kā prostitūta rokfestivālā..
Viņa gaisdzeses kostīms nespēja pretoties viņa ķermeņa temperatūrai, un viņa ķiveres vizieris aizsvīda tiktāl, ka viņš kļuva akls atklātā kosmosā. Kernana pulss sasniedza 195 sitienus minūtē. NASA dakteri uz Zemes satraukti vēroja viņa vitālos datus un uztraucās, ka viņš kuru katru brīdi atslēgsies, tādēļ viņa 3 stundu misija tika saīsināta līdz 2 stundām. Ja vīņš būtu tur bijis mirkli ilgāk, iespējams, viņš arī pievienotos kosmosa atkritumiem..
Nespēja apstāties. Viena no pārsteidzošākajām lietām aeronautikā ir tāda, ka nav nepieciešams tik daudz degvielas, lai varētu ceļot Visumā. Degviela, būtībā, ir vajadzīga, lai spētu pacelties no Zemes un lai varētu apstāties. Kad kuģis ir sasniedzis savu maksimālo ātrumu, tam var izslēgt dzinējus , jo, kā jau zinam, jebkurš objekts saglabās tādu pašu ātrumu un virzienu, ja vien netikts pielikts ārējs spēks (1. Ņūtona likums).
Visumā nav ierobežojošu spēku, tiesa, pastāv gan debess ķermeņu gravitācija, taču, ja kuģis sasniegtu, piem., 4. Kosmisko ātrumu, tad tas arī izslēdzot dzinējus varētu atstāt Saules sistēmu...respektīvi, kuģim ir nepieciešama enerģija, lai manevrētu vai apstātos, taču tā nav vajadzīga, lai kustētos uz priekšu, ja ātrums jau ir uzņemts. Visums nav cross-country brauciens, kur tu vari izslēgt motoru un apstāties. Kuģis, kuram beigusies degviela, mūžīgi mūžos lidos individuālā virzienā. Un rēķinies, ka 99% Visuma ir pilnīgs nekas (protams, ja neņemam vērā laiku, telpas dimensijas un 4 Visuma fundamentālos spēkus, kas tomēr ir kaut kas), tādēļ redzēt ar īsti tur nav ko. Un nevar būt ne runas par to, ka Visumā pēkšņi beidzas ”saļarka”, tu noparkojies un pazvani uz mājām vai LAMB, lai atbruc pakaļ; tieši otrādi – degvielas beigšanās kosmosā ir pielīdzināma bremžu zaudēšanai un tu aizšausies garām Zemi (labākajā gadījumā –gravitācija tevi ”noķers” un tu iesi bojā ietriecoties kādā satelītā, vai sliktākā gadījumā – uztaisīsi t.s. ”gravitational slingshot” – aplidosi ap Zemi un aizšausies pretējā virzienā).
Nierakmeņi. Nekas nespētu atgādināt par urīnceļu veselības svarīgumu labāk, kā draiskulīgs nierakmenis. Pat doma par nierakmeni, kurš iet cauri urīnizvadkanālam, uzdzen pamatīgus šermuļus un ar to pietiek, lai lieku reizi aizietu izdzert kādu glāzi ūdens - tīri drošības pēc..