ak, bērnība.patīkamas atmiņas:))
aaah,uzreiz atausa atmiņā mana bērnība.Atceros to spēli kur pīles varēja šaut.:D tik laba.:D
ehh,vismaz ir foršas atmiņas ko atcerēties. :D
Man jo projām ir pilna sēta ar tiem Vīna gliemežiem parasti pec lietus taka nosēts.Tikai nezināju kur varēja viņus nodot tapec neesu nodevis.
man vecāmama deva 1 santīmu pa 2 gliemežiem
dažreiz jau šmaucos sakot kad salasīju vairāk ;DD
es arī esmu no laukiem, man naw tā ka pa mājās padarīto darbu būtu jāsaņem nauda. vnk daru visu priekš sevis.
Gurķij vai ta jums nebija tehnikas lauku apstrādei ka ar rokām bija daudz jādara?
Man vēl tagad sapnis in noasfaltēt visus laukus. Tik mazam bērnam jau nu nevajadzētu karstā saulē ravēt tās kilometrīgās vagas un visu dienu cepties siena pļavā. Vēl tagad atceroties slikti paliek.
agrāk kad braucām uz laukiem vienmēr gāju uz autoveikalu lai nopirktu ko garšīgu, kā arī mājai šo to :] labas atmiņas
atceros gan speeleeshanu uz konchupapiiriishiem, gan peec tam uz pudelju korkiisiem :D
Visu to pašu esmu piedzīvojis, tikai, protams, zēna lomā;D Mēs vēl činījām lokus un kaķenes un ar trubiņām ogas spļaudijām:D Pēctam mukām no pieaugušajiem, lai pa kaklu nedabūtu par izsistajiem logiem un apspļaudītajām sienām:) Vaboļu lasīšana vēl diezgan jautra salīdiznājumā ar ravēšanu;D Ciest nevarēju ravēt un arī tagad neciešu, bet kas jādara jādara xD
Kaut arī neesmu no laukiem un esmu augusi pilsētā, šādu dzīves daļu arī atceros, vasarā braucot uz laukiem līdzi māsicai un brālēnam :D
Kolorādo vaboles, yiipii :D:D:D:D:D
Ā, un vēl kas, mazliet piesiešanās ir TAMAGOči (pno japāņu valodas vārda ola - tamago), nevis tamagučī ;D
sakārdināji. atsauci atmiņā manu bērnību. lielākā daļa no visa ko rakstiji bija arī man.^^ plus par rakstu.
Pilnīgi žēl, ka es visu dzīvi pilsētnieks esmu bijis izlasot šādas nodarbes. Tā jautri gāja un ja vēl meitene vispār super. Nevar salīdzināt ar pilsētas cacām tad jau. :D