Nežēlīgākie pārejas rituāli73

Papua Jaungvineja nav liela valsts, taču tajā sadzīvo teju 1000 dažādu cilšu – katra ar savām unikālajām kultūras iezīmēm. Starp tām ir arī Sambia cilts. Pie viņiem pārejas rituāls sākas, kad zēnam paliek septiņi gadi. Šajā vecumā viņš tiek nošķirts no mātes un pāriet dzīvot tikai vīriešu sabiedrībā. Dzimumu nošķiršana šeit ir tik nopietna, ka ciltij ir pat speciāli atdalītas taciņas, pa kurām iet tikai sievietes vai vīrieši. 
Kad zēns kādu laiku ir padzīvojis starp īstiem vīriem un šo to iemācījies, tad seko pirmais nopietnais rituāls -  asins nolaišana. Tā laikā zēnu piespiež pie koka un viņa degunu sāk bakstīt ar koka irbuļiem, skaliņiem un zāles stiebriem. Kad sāk tecēt asinis, tad īstie vīri sāk no prieka dejot un izdziedāt sev raksturīgos uzvaras saucienus. Tas viss tiek darīts, lai sagatavotu zēnu īsta karotāja dzīvei. Taču iniciācijas turpinājums pārsteigs pat izturīgāko lasītāju.
Sambia cilts tic, ka gan sieviete, gan vīrietis piedzimst ar tā saucamo Tingu. Tingu atbild par nākamās paaudzes radīšanu un ir vitāli nepieciešams, lai cilvēks spētu turpināt savu dzimtu. Sievietes Tingu ir gatavs, kad viņai sākas menstruācijas, savukārt vīrieša Tingu ir sauss un novītis. Lai to atdzīvinātu zēnam, ir jāizdzer cilts vīriešu sperma. Jo vairāk izdzers, jo spēcīgāks Tingu un pats vīrietis. Pasaulē ir pavisam nedaudz cilšu, kas piekopj līdzīgu homoseksuālu praksi.

Principā visur civilizētā pasaulē, ja vecāki izlemj veikt savam dēlam apgraizīšanu, tad tas notiek neilgi pēc piedzimšanas. Izņēmums ir vien dažas ciltis, kas apgraizīšanu veic vēlākos gados un tā simbolizē pārtapšanu no puikas par vīrieti. Apgraizīšanu veic ne tikai zēniem, bet arī meitenēm, kurām tas mēdz būt vēl traumatiskāks pārdzīvojums. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ principā nekur pasaulē meitenēm neveic apgraizīšanu jeb klitorektomiju bez nopietna, veselību apdraudoša iemesla. Ļoti retās ciltīs šī procedūra ir obligāta, taču visbiežāk tā paliek kā izvēles iespēja. Neskatoties uz to, jaunās meitenes visbiežāk tai piekrīt, jo tas ir līdzīgi kā pie mums - ja nesekosi tam, ko dara visi, tad tevi vienkārši neņems par pilnu.

Dažādas džungļu ciltis apzinās, ka to nākotne ir atkarīga no to pēctečiem, tieši tādēļ ir tik svarīgi atzīmēt jebkuru notikumu, kas saistīts ar meitenes pārtapšanu par sievieti, jo tieši viņa nesīs pasaulē jauno atvasi. Galvenā meitenes pārtapšana par sievieti pazīme, protams, ir menstruāciju parādīšanās. Daudzās valstīs un ciltīs šo notikumu atzīmē ar vairāku dienu svinībām, bet citās ar meiteņu sišanu. Iespējams, nežēlīgākā šajā jomā ir Uaupes cilts no Brazīlijas mūža mežiem. Tur meiteni, kurai sākušās mēnešreizes iesloga būdā un nelaiž laukā mēnesi, barojot viņu tikai ar ūdeni un maizi, simbolizējot attīrīšanos. Kad meiteni izlaiž, tad viņas ģimenes locekļi un draugi viņu izģērbj kailu un sit ar koka rīkstēm, kamēr viņa zaudē samaņu. Ja meitene nenomirst, tad pēc pamošanās viņa tiek sista vēl. Un tā četras reizes. Pēc ceturtās reizes nūjas, ar kurām meitene tika sista, tiek izmērcētas taukos, un meitenei tas viss ir jānolaiza. Tagad viņa ir kļuvusi par īstu sievieti un var tikt precēta.

Kad runā par mežonīgu džungļu cilti, tad vienmēr nāk prātā Āfrika. Un patiešām arī pie viņiem ir sastopami daudzi specifiski pārejas rituāli. Piemēram, Maasai un Zulu ciltīs jauniešiem nākas nomedīt lauvu tēviņu, lai apliecinātu savu vīrišķību. Tikmēr Barabig lopkopju cilts tic, ka jaunu zēnu matu pilnīga noskūšana un trīs apļveidīgu iegriezumu izdarīšana uz pieres un sejas, padara tos par īstiem vīriem. Šie iegriezumi tiek izdarīti līdz kaulam un dažkārt pat pēc rētas sadzīšanas var redzēt kaulu. Šo rētu sauc par Gar un tā simbolizē vīrišķību, ko jaunie puikas arī lepni demonstrē.

Tikmēr pretējā okeāna pusē pie Amerikas iezemiešiem teju katrai ciltij ir savi īpaši iniciācijas rituāli, taču tikai retie var sacensties ar Mandan indiāņu praktizētajiem. Pirms rituāla sākšanas Mandan zēnam nākas trīs dienas badoties, lai iztīrītu no sevis visu ārpasaulīgo. Rituāla dienā zēnu ieved speciālā būdā, kur vecajie caurdur viņa krūšu, muguras un plecu muskuļus ar speciāliem koka skaliņiem. Tie tiek piestiprināti pie virvēm, kas karājās no griestiem, un zēns ar to palīdzību tiek pacelts gaisā. Kamēr viss zēna svars turas uz šīm virvēm, viņš nedrīkst izdot nekādas sāpju pazīmes. Tikmēr viņa rokās un kājās tiek iedurti vēl pāris skali, uz kuriem tiek uzlikti zēna senču galvaskausi. Galu galā jaunais vīrietis asiņu zuduma un sāpju dēļ pazaudē samaņu. Novietots uz zemes, cilts dzied un dejo, gaidot, kad viņš pamodīsies. Koka skali netiek izņemti no ķermeņa, bet tā vietā zēnam tiek nocirsts rokas mazais pirkstiņš, kurš tiek ziedots visiem cilts senču gariem. Pēdējā rituāla daļa ir sekojoša - cilts ļaudis sastājās aplī, kurā tiek ievests zēns. Zēnam skrienot pa riņķi, ļaudis cenšas izvilkt ķermenī esošos skalus. Pēc nežēlīgo sāpju izciešanas zēns kļūst par vīrieti.

Tikmēr pie citiem iezemiešiem - Luiseno indiāņu ciltī zēniem nākas iziet ne mazāk mokošu rituālu, un arī viņi nedrīkst nekādā veidā izpaust savas sāpes. Jaunajiem puikām jāiziet dažādi salīdzinoši viegli, bet sāpīgi pārbaudījumi, tomēr viens no briesmīgākajiem ir gulēšana uz skudru pūžņa. Kamēr skudras nežēlīgi kož un dzeļ, tikmēr zēns nedrīkst raudāt vai pat sašķobīt seju kādā no sāpju grimasēm. Vēlāk zēniem dod dzert Tolocahe, kas ir halucinogēna viela, kura ir daudzas reizes spēcīgāka par LSD. Redzot dažādas halucinācijas un vīzijas, zēns gan izkaujas ar ļaunajiem gariem, gan izbauda dažādas psihodēliskas ainiņas, kamēr kļūst par pilntiesīgu vīrieti.

Pāreju no zēna uz vīrieti nākas piedzīvot arī Austrālijas Mardudjara aborigēnu cilts puišiem. Kad zēnam paliek 15 vai 16 gadi, tad cilts vecajie aizved viņu pie īpaša ugunskura, kur zēnam jāapguļas. Kamēr cilts ļaudis dejo un dzied apkārt ugunskuram, tikmēr cita vīru grupa vaid un raud, vienlaicīgi veicot zēnam apgraizīšanu. Kad tā ir pabeigta, tad vecajie liek zēnam atvērt muti, kur ieliek nogriezto priekšādu un bez košļāšanas liek to norīt. "Tu tikko apēdi savu miesu, tā augs tevī un darīs stipru" - paskaidro vadoņi. Protams, tas ir visai dīvains apgraizīšanas rituāls, taču tā ir tikai rituāla pirmā daļa. Otrā daļa pienāk pēc pāris mēnešiem, kad vecajie atkal aizved jaunieti pie ugunskura. Šoreiz zēna urīnizvadkanālā tiek iebāzts koka skaliņš, bet ar nazi tiek veikts iegriezums dzimumlocekļa pamatnē. Zēnam ir jāpieceļas un jāiepilina asinis ugunskurā. Kopš šī brīža viņam kādu laiku nāksies čurāt tupus. Domājams, ka tas tiek darīts, lai simulētu menstruācijas un tādējādi simpatizētu cilts sievietēm. Apsveicam, tu esi īsts vīrietis tagad!

Tikmēr citur pasaulē sievietēm nākas paciest visticamāk pašu briesmīgāko un apkaunojošāko iniciācijas rituālu. Sava veida ķirurģiskās procedūras laikā meitenei tiek sašūtas lielās kaunuma lūpas, kas tādā veidā gandrīz pilnībā slēdz ieeju makstī. Tas pamatā tiek darīts, lai sieviete pirms noteiktā laika paliktu nevainīga. Šī procedūra var nodarīt lielu kaitējumu sievietes organismam, jo tiek traucēta gan urinācija, gan menstruāciju izvadīšanas. Tādēļ daudzas nemaz nenodzīvo līdz nevainības zaudēšanai.