Laiks iet uz priekšu, cilvēki mainās, tehnoloģijas attīstās un līdzi ar to mainās arī cilvēku profesijas, jo vietā stājas mašīnas un jauni izgudrojumi. Piedāvāju apskatīt senas profesijas, kuras agrāk bija ļoti nozīmīgas to laiku kultūrā un ikdienas dzīvē.
Izmirušas profesijas65
1849
15
Suņu sitējs. Pirms bija izveidotas dzīvnieku patversmes un jebkāda veida dzīvnieku kontrole šīs profesijas pārstāvji atbildēja par klaiņojošajiem dzīvniekiem, it īpaši tas attiecās uz baznīcas teritoriju. Suņu sitēji bija bruņoti ar pātagu vai koka nūju, lai būtu spējīgi patriekt dzīvniekus no ''svētās teritorijas''. No 16. līdz 19. g.s. bagātie suņu īpašnieki nolīga speciālas personas, kuras apsargāja viņu mīluļus gadījumā, ja tie izdoma paskraidīt gar baznīcu. Profesija bija diezgan nepateicīga, jo klaiņojošie dzīvnieki bieži bija slimi un sakoda cilvēku. Šī profesija beidza pastāvēt, kad radās pirmās dzīvnieku patversmes.
''Medaļu fermeris''. Tjudoru dinastijas laikā Anglijā šī profesija bija viena no nepieciešamākajām. Šīs profesijas pārstāvjiem bija jāsavāc uz ielas atstātās cilvēku fekālijas, bet viņi to drīkstēja darīt tikai pa nakti, no 9 vakarā līdz 5 rītā. Otrā darba pienākumu puse bija tualešu tīrīšana. Tajos laikos tualešu bija pietiekami daudz, bet neviena no tām nebija aprīkota ar tekošu ūdeni, tādēļ lielās smakas dēļ cilvēki bieži vien izvēlējas nokārtoties turpat uz ielas. Šīs profesijas gaišā puse bija tā, ka atlīdzību saņēma tūlīt pēc darba padarīšanas, nevis nedēļas vai mēneša beigās, kā tas ir citu profesiju pārstāvjiem. Profesija tik pat kā beidza pastāvēt, kad tualetes aprīkoja ar tekošu ūdeni.
Klauvētājs. Šī profesija tika piekopta Anglijā un Īrijā. Šī darba pienākumos ietilpa cilvēku modināšana, lai tie nenokavētu darbu. Modinātājiem bija garas bambusa kārtis, lai ar tām var aizsniegt arī augstākos stāvus. Ar kārtīm tika sists pa logiem, kamēr saimnieks tika pamodināts. Samaksa bija pāris pensu nedēļā. Vienīgais jautājums ir : ‘’Kurš pamodināja klauvētāju’’?
Līķu zaglis. Šī nebija oficiāla profesija, bet Viktorijas laika Anglijā tā bija ļoti populāra. Tajā laika ļoti strauji attīstījās medicīna, tādēļ bija nepieciešami līķi, lai studenti varētu praktizēties un mācīties cilvēka anatomiju. Parasti tika izrakti svaigi līķi, bet tā kā dabīgā nāvē bojā gājušo skaits bija pārāk mazs, zagļi paši sāka nogalināt cilvēkus, lai būtu ko pārdot. Sods par šīs profesijas piekopšanu bija nogalināšana un ķermeņa atdošana eksperimentiem. Šī profesija beidza pastāvēt, kad bija pietiekami daudz mācību materiālu no kā praktizēties. Bet patiesība, manuprāt, ir tāda, ka šie noziegumi nekad nav bijusi izskausti, jo arī mūsdienās tirgo cilvēku orgānus.
Ledus griezējs. Arī senāk cilvēki vēlējas saņemt atdzesētus dzērienus un ēdienus, tādēļ bija nepieciešams ledus. Šeit talkā nāca ledus cirtēji, kuri to ieguva no aizsalušām ūdenstilpnēm. Bija arī šī ledus piegādātājs, kas jau ir pavisam cita profesija. Darbs bija ļoti bīstams, pirmkārt tādēļ, ka bieži vien cilvēki paši sev izcirta kapu, otrkārt tāpēc, ka vismaz 50% no šī amata pārstāvjiem ieguva smagus apsaldējumus, kuru rezultātā nācās amputēt ķermeņa daļas. Profesija beidza pastāvēt, kad ledusskapji tika pielāgoti mājas lietošanā un to cenas kļuva demokrātiskas.
Sitamais zēns. Šo profesiju neizvēlējās pēc paša gribas – to noteica iedzimtība. Šie bērni tika sisti par mācību karaļa bērnu pārkāpumiem. Iemesls ir tāds, ka karaļa bērnus drīkstēja aizskart tikai pats karalis un viņam pašam nereti bija žēl to darīt, tādēļ bija vajadzīgs kāds uz ko izgāzt dusmas. Šie bērni, kurus sita vienmēr bija augstdzimušie un labi prinča draugi, viņam tādu bija maz, tādēļ sava labākā drauga sišana viņa vainas dēļ bija samērā smags soda mērs.
Lāpas zēns. Pārvietošanās pa pilsētu naktīs bijusi aktuāla jau no laika gala, arī tad, kad ielās nebija apgaismojuma. Šeit talkā nāca šie puiši, kuru uzdevums bija izgaismot ceļu pilsētas ielās turīgajiem ceļotājiem. Profesijas bīstamā puse bija apdedzināšanās ar pilošo piķi no lāpas, kā arī zagļu un nolaupītāju uzbrukumi. Profesija beidza pastāvēt, kad ielās ieviesa apgaismojumu.
Āksts. Šī ir ļoti dzirdēta un populāra profesija. Āksti bija vienīgie, kuri drīkstēja aprunāt un apsaukāt karali, ja tas bija smieklīgi pašam karalim. Tomēr, ja kaut kas nogāja greizi galma ākstam par to varēja nocirst galvu. Šī profesija beidza pastāvēt laikā, kad valsts vara vairs nepiederēja tikai vienas personas rokās, tomēr 1999. Gadā, Tongas karalistē darbā tika pieņemts jokdaris.
Express pasta kurjers. Šis bija ātrākais vēstuļu piegādes veids līdz pat 1860tajiem gadiem, jo tad tika ieviestas telegrāfu sistēmas un tas bija daudz ātrāk un lētāk. Lai varētu strādāt šajā amatā bija vairāki kritēriji kā: jauns, neprecējies un bārenis, kā arī gatavs riskēt ar savu dzīvību darba dēļ. Samaksa bija 25$ nedēļā, kas tajos laikos ir neiedomājami liela summa. Šis darbs bija bīstams, jo ceļā nācās sastapties ar vietējiem, kuri aizsargā savu zemi. Citi draudi bija saules dūrieni un bads, jo nebija laika apstāties un atpūsties, kā arī kārtīgi paēst – tik pat kā viss notika zirga mugurā. Šī darba zirgi neizturēja vairāk ka 10 līdz 20 šādus sūtījumus.
Karalisko izkārnījumu puisis. Šīs profesijas pārstāvjiem bija jāsavāc karaliskās ģimenes fekālijas, kā arī jāslauka to dibeni. Darbs bija ļoti labi apmaksāts un tam bija vairāki plusi, viens no svarīgākajiem ir karaļa uzmanība, kas deva iespēju saņemt dārgas dāvanas un privilēģijas. Šī profesija beidza pastāvēt Eduarda ērā, jo tika ieviesta ūdens piegāde tualetēs.
cik labi,ka mūsdienās dzīvojam 
