Visiem no mums ir savi noslēpumi, pārdzīvojumi un bailes. Stāsti par cilvēkiem, kas dalās savās emocijās, sāpēs un pārdzīvojumos. Ja būs pozitīvs novērtējums, paturpināšu šos rakstus. enjoy. :]
varat sūtīt arī savus pārdzīvojumus, noslēpumus,sāpes, uztaisīšu šāda tipa rakstu par spokiem.
Esmu par sevi nepārliecināta. Esot attiecībās, man ir vajadzīgi nemitīgi uzmanības apliecinājumi, ka viss ir kārtībā, ka es patīku un ka mani mīl. Lielākoties esmu neapmierināta. Dažreiz mēdzu speciāli sāpināt to otru, lai redzētu, vai viņam arī sāp un līdz ar to pārliecinātos, ka es viņam rūpu. Tas beidz kopā manas attiecības un man sāp. Esmu spuraina. Man ir bail nodoties tuvām attiecībām, jo liekas, ka mani pievils un pametīs. Aizsargreakcijas no manis ir neprognozējamas un grūti kontrolējamas. Man šobrīd ir cilvēks, kuram arī sāp, ja es ne tā uzvedos, esmu sastrīdējusies ar viņu, viņam nepatīk mana kaitinošā uzvedība.
Dzīvi vajag prast nodzīvot, un to izbaudīt, katru mirkli, Tava slimība mūsdienās nav mirstamā kaite, skaties optimistiski un viss būs kārtībā. Veiksmi Tev.
P.S. viss ir galvā, vienmēr to atceries..
dzīve ir kā karš- mēs aizejam no mājām karot, bet ne visi no mums atgriežās dzīvi un veseli
