Disneja filmas liek tusēšanai ar dzīvniekiem izskatīties pēc pastaigas pa jautru, laimīgu, no plēsoņām pilnīgi brīvu parku. Bet reālajā pasaulē būšana ap šo nepieradināto dabu nav attēlota kā bezrūpīga dejošana un dziedāšana, bet gan kā skriešana un bļaušana. Un pēc tam netīrumu savākšana.
Vismaz parasti tā ir.. Šis puika acīmredzot ir izvēlējies Disneja ceļu..
Iedomājies, ka esi lepns 3 mēnešu veca bērna vecāks. Tāds izskatās 3 mēnešu vecs bērns gadījumā, ja neesi no Šejienes (Zemes) ....
Tik mazs. Pat kaklu knapi kontrolē. Tagad iedomājies, ka tu no rīta ieej sava mazuļa istabā un atrodi čūsku viņa gultā. Tu vienkārši skrietu projām un raudātu kā maza meitene, ja? Vai būtu īsts vecis un mēģinātu nogalināt to radījumu? Atrastu kādu kurpi vai āmuru, vai ko citu, ar ko varētu klapēt viņu, un sistu to kā metalheads bundzinieks sistu savas bungas.
Bet nevis Kouna Samanga tēvs, kas kādu dienu atrada čūsku sava bērna gultiņā. Tā nebija nekāda parasta čūska, bet gan divas pēdas garš pitona mazulis. Viņš to paņēma un mierīgi atgrieza čūsku džungļos! Kad čūska atnāca atpakaļ vēlreiz, viņš atkal viņu atgrieza džungļos. Tas notika veselas trīs reizes pirms viņš padevās visu laiku pitona mazuli atgriezt džungļos un vienkārši ielūdza viņu ģimenē, nolemjot, ka čūskai bija iepaticies viņa dēls.
Pēc septiņiem gadiem Samangas un viņa tagad jau milzīgā čūska vārdā “Lakijs” (Lucky) vēl joprojām dzīvo kā cimds ar roku un neļauj nekam stāties viņu ceļā!
Šodien čūska ir jau divdesmit pēdas gara (ja nemaldos, tad tas ir mazliet pāri sešiem metriem) un varētu viegli apēst puisi.. vai dinozauru, vai māju, ja viņai gribētos. Bet viņa dīvainā kārtā to nedara. Samangs uzskata viņu kā māsu, kas liekas diezgan slimi, ņemot vērā to, cik bieži viņi bučojas ..
Kad Samangs visus nebiedē ar savu “māsu”, viņš viņai māca trikus un baro ar vistu.
Vecāki uzskata, ka čūska ģimenei nes veiksmi un tāpēc tās klātbūtne viņiem netraucē.
chiulji p***i :D