Raksts par mūsu planētas pavadoni Mēnesi.
Interesanti fakti par un ap to!
Ceru ka nav bijuši un ka bija jums nezināmi. Veiksmīgu skatīšanos.
Citi interesanti fakti par kosmosu - http://www.spoki.lv/profils/fischer
Zeme var palikt bez Mēness?!80
1379
15
Zinātnieki domā, ka Mēness ir izveidojies pēc tam kad Marsa lieluma objekts ietriecās mūsu planētā apmēram 4.5 miljardus gadu atpakaļ. Sadursme bija tik spēcīga, ka liela daļa no Zemes izlidoja kosmosā. Laika gaitā gruveši, kas riņķoja apkārt Zemei, sāka spiesties vienā sfērā un izveidojās par Mēnesi. Kapēc ir tāda hipotēze? Mēness blīvums ir daudz mazāks kā Zemes un tā kodolā ir ļoti daudz dzelzs. Zinātnieki domā, ka viss Mēness sastāv no tādas struktūras, kāda ir tā virsmai, kuras blīvums ir mazāks kā Zemes.
Mēness rotācijas ātrums samazinājās jau miljardiem gadu atpakaļ. Un vienu brīdi tas vienkārši apstājās. Zemes gravitācijas spēks notur Mēnesi tā, ka tas griežas apkārt Zemei, taču tā pievelk katru Mēness daļu ar citu spēku. Ilga laika periodā, gravitācija mazināja Mēness rotācijas ātrumu līdz tas pilnībā apstājās un vienmēr ir ar vienu pusi pret Zemi. Gluži tā pat ir noticies ar pašiem lielākajiem pavadoņiem saules sistēmā.
Kaut arī Mēness orbīta liekas stabila, mūsu dabiskais pavadonis "slīd" prom no Zemes ar ātrumu 4cm gadā. Tas notiek tāpēc, ka Mēness saglabā savu inerci. Pēc apmēram 50 miljardiem gadu, Mēness pārtrauks savu attālināšanos no mums. Tam būs ļoti stabila orbīta un Mēness 47 dienu laikā apriņķos apkārt Zemei (šobrīd tas aizņem 27.3 dienas). Mēness bumba debesīs paliek ar nedaudz mazāka ar katru gadu, bet pēc 50 miljardiem gadu tā lielums debesīs paliks viens vienīgs. Protams pēc 5 miljardiem gadu saule sadedzinās Zemi, tā kā teorētiski diez vai būs iespējams skatīt Mēnesi, kad tā lielums debesīs nesamazināsies.
Tā ir apbrīnojama sakritība. No Zemes Mēness un saules lielumi izskatās vienādi. Piemēram, ja saule ir 400 reižu lielāka kā Mēness tad saulei jāatrodas 400 reižu tālak no Zemes nekā Mēness. Pirms miljardiem gadu, Mēness atradās daudz tuvāk Zemei, un debesīs tam vajadzēja izskatīties varen lielam, ko mūsdienās ieraudzīt ir retums. Tā kā Meness "slīd" prom no Zemes, tad tas izskatīsies mazāks kā saule.
Gan jau visi ir kursā par to, ka Mēness ietekmē paisumus un bēgumus, taču tas nav vienīgais, kas to dara- Mēnesim arī "palīdz" saule. Kad saules un Mēness gravitācijas ir uz 1 taisnes, tad uz Zemes ir mazi un lieli plūdi. Vai tu zināji, ka Mēness arī "velk" Zemes garozu un liec to uz āru? Dienas laikā, kad tu staigā, tev virs galvas atrodas Mēness, bet tu to neredzi un nenojaut par to, ka viņš tajā brīdī tur ir, bet izlasot šo rakstu jau nojautīsi ;)
Vēlies viegli un ātri zaudēt svaru? Dodies uz Mēnesi un staigā pa tā virsmu. Uz Mēness gravitācijas spēks ir tikai 17% no Zemes gravitācijas spēka. Iedomājies, ka, ja uz Zemes tu sver 100kg, tad uz Meness tu svērsi tikai 17kg (izrēķiniet paši, cik jūs svērtu uz Meness, 0.17*jūsu svars). Jūs varētu lēkt 6 reizes tālāk un cilāt lietas, kas ir 6 reizes smagākas. Pat ja uz rokām pieliktu kaut ko platu, tad rokas būsu gandrīz kā spārni un iespējams varētu lidot uz Mēness izmantojot tikai roku spēku.
Mēness ir 5. lielākais pavadonis saules sistēmā. Uz pasaules ir daudz cilvēku, kas domā, ka Mēness ir lielākais pavadonis saules sistēmā, taču tā nav. Lielākais pavadonis ir Jupitera Ganymene (5,262 km), pēc tam seko Saturna Titāns, Jupitera Callisto, Jupitera Io un tad visbeidzot mūsu Mēness ar 3475 km diametru.
Tikai 12 cilvēki ir spēruši soli uz Mēness virsmas. Tie bija astronauti, kuri no 1969-1972. gadam devās Apollo misijā. Pirmais, kas uz Mēness staigāja bija Neils Armstrongs, taču pēdējais bija Gene Cernans, kas sekoja savam partnerim Džekam Šmittam.
