Pasaules vēsturē krāpšanu un melu netrūkst, bet šeit apskatīsim slavenākos no tiem. Sākot ar konspirācijām un beidzot ar masu paniku. Tele2 ar savu krāteri nobāl..
Visu laiku lielākie meli37
134
0
HOVARDA HJŪZA AUTOBIOGRĀFIJA. 20. gados plaši pazīstamais industriālists Hovards Hjūzs bija viens no pasaules bagātākajiem cilvēkiem, bet kāda garīga slimība viņu piespieda noslēgties sevī, un 1950. gadā pat noveda līdz viņa pilnīgai norobežošanās no publikas. 1970. gadā Klifords Irvings un kāds viņa draugs izdomāja plānu, kā iegūt popularitāti – uzrakstīt viltus autobiogrāfiju par pazīstamo aviatoru un filmu producentu. Viņi paļāvās uz to, ka Hjūzs nevēlās sabiedrības uzmanību un sāka rakstīt. Irvings sarakstīja dučiem viltus vēstuļu, interviju un pat dažādus stāstus, beigās pat panākot to, ka ar viņu parakstīja līgumu augsti cienījama izdevniecība par „Hovarda Hjūza autobiogrāfijas” izdošanu. Irvings kļuva par maza mēroga slavenību, kad grāmata tika izdota, bet viņu ātri atmaskoja, kad Hovards Hjūzs sasauca preses konferenci, kurā paziņoja, ka nekad nav šo cilvēku pazinis vai saticis. Irvings ar savu līdzdalībnieku tika apcietināti un nelielu laiku pavadīja cietumā.
AIDAHO ŠTATA NOSAUKUMS. Zinātnieki un vēsturnieki joprojām strīdas, vai šis stāsts ir patiess, bet spriediet paši. Stāsts sākas tālajā 1860. gadā, kad industriālists Džordžs Villings ieteica „Idaho” kā teritorijas nosaukumu, apgalvojot, ka vietējo indiāņu valodā tas nozīmējot – „Kur saule no kalniem parādās”. Aidaho apvidū šis vārds ātri ieguva popularitāti un ap 1863. gadu tā jau bija officiāli pazīstama kā Aidaho Teritorija. Vēlāk tomēr Villings atzinās, ka šo vārdu izdomājis un tam neesot nekāda sakara ar vietējo indiāņu valodu. Vēsturnieki turpina cīnīties par patiesību, bet šie meli kļuva tik populārI, ka pat 20. gs. Vēstures grāmatās bija sastopams šāds tulkojums un paskaidrojums.
HITLERA DIENASGRĀMATAS. Šie pieraksti tika radīti ar viltošanas lielmeistara Konrāda Kujau roku un tālāk nodoti kā Hitlera personīgās dienasgrāmatas. Krāpnieki apgalvoja, ka tos atraduši lidmašīnas avārijas vietā 1945. gadā, un no Austrumvācijas tos esot pa kluso izvedis kāds cilvēks, vienīgi zināms kā „Dr. Fišers”. Žurnāls „STERN” nopirka šos materiālus par 10 miljoniem vācu marku, un 1983. gadā publicēja izgriezumus no tiem. Par cik ap šiem dokumentiem bija milzums slepenības un intrigu, tos nebija iespējams analizēt agrāk, bet kad tie tika publicēti, visi analītiķi vienprātīgi piekrita – viltojums. Sekoja milzīgs skandāls un vairāki „STERN” redaktori aizgāja no darba, bet Kujau un viņa līdzdalībnieks nonāca cietumā.
POLS MAKARTNIJS IR MIRIS. Bītlu neaptveramā slava spēlēja lielu lomu „POLS IR MIRIS” melu kampaņā. Līdz pat šai dienai tā ir viena no lielākajām leģendām mūzikā. Viss sākās ar to, ka daži fani apgalvoja, ka spēlējot dziesmas pretējā virzienā, var dzirdēt vārdus „POLS MAKARTNIJS IR MIRIS”. Šo mītu pastiprināja radio raidījumu vadītaji un dažādi konspirāciju teoriju piekritēji, kas apgalvoja, ka Makartnijs ir gājis bojā auto avārijā kāda albuma ierakstīšanas laikā. Daži pat apgalvoja, ka Polu ir aizvietojuši ar līdzinieku. Makartnijam beigās pieprasīja izteikties par šiem apgalvojumie, un viņam izdevās pierādīt, ka patiesībā viņš nav miris, bet kurš aizsāka šos melus, tā arī nav izdevies noskaidrot. Ir apgalvjumi, ka Bītli paši izplatīja šos melus, kā publicitātes triku, ņemot vēra viņu „dīvainās” lirikas, bet Bītli vairākkārt ir šos apgalvojumus apstrīdējuši.
ZIONAS VECAJO PROTOKOLI. Viens no visu laiku lielākajiem viltojumiem pasaules vēsturē. Tā ietekme ir stiepusies 100 gadus tālā nākotnē no tā radīšanas brīža. Šis darbs ir krievu žurnālista Matveja Golovinska radīts aptuveni 1900. gadā, un tajā ir aprakstīti slepeni plāni, ko izstrādājuši ēbreji, pazīstami kā „ZIONAS VECAJIE”. Jaucot dažādas fabrikācijas un plaģiātus, tie apraksta plānu iegūt varu pār pasauli, izmantojot smadzeņu skalošanu, politisko spēku un vardarbību. Lai gan jau 1938. gadā pierādīja, ka tas ir izdomājums, to ir izmantojuši neskaitāmas reizes, lai attaisnotu antisemītismu, it īpaši uz to pamatojās nacisms, kas izraisīja neaprakstāmus vardarbības viļņus. Lai gan akadēmiskajās aprindās šī grāmata ir zaudējusi jebkādu patiesīguma pamatu, tai vēljoprojām ir liels iespaids Ēģiptē un Irānā.
TURKS. Oriģināli to uzskatīja par pirmo šaha automātu pasaulē. Tas ieguva plašu atzinību visā pasaulē. Turku 1770. gadā radīja Volfgangs fon Kempelens, lai atstātu iespaidu uz imperatori Mariju Terēzi. 80 gadus šī ilūzija pārvaldīja cilvēku prātus visapkārt pasaulei, dažādās aprindās. Izrādījās, ka viss ir ļoti vienkārši. Lielajā galdā bija atsevišķa „istabiņa”, kurā slēpās šaha lielmeistars un ar magnētu palīdzību, pārvietoja šaha figūras. Īpašu slavu Turks ieguva izstādēs Parīzē, Londonā un pat ASV. Šeit viņš sakāva daudzus cienījamus pasaules šaha lielmeistarus. Tai skaitā Bedžaminu Franklinu un pat Napoleonu. Pēc Kempelena un viņa līdzdalībnieka nāves, spekulācijas par Turka darbību uzņēma apgriezienus. To nodeva muzejā un, kad to iznīcināja kāds ugunsgrēks, tā noslēpums nāca gaismā.
NIGĒRIJAS URĀNA IEGUVES. 2003. gadā ASV saņēma no Itālijas armijas inteliģences dokumentus, kuros bija redzams, ka Sadams Huseins plāno iepirkt lielu daudzumu urāna no Nigērijas. Šie dokumenti bija par iemeslu iebrukumam Irākā. Protams, ka pēc dokumentu publiskošanas, tos ātri atmaskoja kā viltojumus, un pat vairāki Itālijas un ASV inteliģences darboņi izvirzīti kā aizdomās turamie dokumentu viltošanā. Kopš tā brīža šie dokumenti ir kļuvuši par intensīvu debašu un strīdu iemeslu.
PILTDAUNAS CILVĒKS. 1912. gadā Piltdaunā, Anglijā atklāja primitīvu humanoīda skeletu. Galvaskausa forma bija ļoti īpatnēja un ļoti atšķīrās no iepriekš atrastiem cilvēkveidīgo skeletiem. Atradēji – Čārlzs Dousons un Artūrs Smits Vudvards, ātri popularizēja uzskatu, ka šis ir „trūkstošais posms”, lai pierādītu cilvēka izcelsmi no pērtiķiem. Neskatoties uz skeptiķiem zinātnes aprindās, kas nosauca atradumu par viltojumu, tas tka uzskatīts par svarīgu vēsturisku atradumu līdz pat 1953. gadam, kad beidzot pierādīja, ka tas veidots izmantojot cilvēka un orangutana kaulus, zobus „novecoja” ar hromskābes palīdzību. Daudzi aizdomās turamie ir izvirzīti apsūdzībai, bet jaunākie pierādījumi norāda uz Dousonu un Vudvardu.
KĀRDIFAS MILZIS. 1869. gadā, tabakas magnāts, Džordžs Halls pieteica kautko, kas kļuvis par vieniem no ievērojamākajiem meliem Amerikas vēsturē. Viņš noalgoja kādu skulptoru, lai tas izveidotu 3 metrus garu cilvēka figūru no ģipša. Pēc tam viņš to apraka sava brālēna fermā Kārdifā, Ņujorkā. Gadu vēlāk, viņš noalgoja strādniekus, kam lika rakt tieši tajā vietā, labi zinādams, ko viņi atradīs. Tiklīdz milzi izcēla no zemes, tas kļuva par mediju sensāciju un cilvēki sāka straumēm plūstu uz fermu. Halls uzcēla telti un sāka tirgot biļetes par 50 centiem gabalā. Lai gan lielākā daļa zinātnieku momentāli šo atradumu nosauca par fabrikāciju, cilvēku straumes nerimās. Milža slava bija tik liela, ka kāds cirka īpašnieks vēlējās to izīrēt, lai to iesaistītu izrādēs, bet viņš saņēma atteikumu. Pēc tam viņš izveidoja kopiju un uzdeva to par oriģinālu. Halls protams viņu iesūdzēja tiesā, bet tas noveda pie figūru kārtīgas izmeklēšanas, kā rezultātā atklājās, ka abi ir viltojumi. 1870. gadā Halls atzinās, ka ir mizli radījis mākslīgi.
PASAUĻU KARŠ – RADIO RAIDĪJUMS. Šis ir vēsturē pazīstamākais, visu laiku iespaidīgākais krāpšanas gadījums, kas izraisīja masveida paniku vietējos iedzīvotājos. Vini noslogoja policiju ar zvaniem, veica evakuāciju un krita histērijā. Šovs iznāca ēterā Helovīna laikā, šovu ierunāja Orsons Vells, filmas „Citizen Kane” autors. Raidījumu pieteica ēterā, kā ziņu izdevumu, pārtraucot laika ziņu reportāžu. Tas noveda pie cilvēku panikas, kas sāka ticēt, ka tās ir īstas ziņas. Aptuveni 6 miljoni dzirdēja raidījumu un kādā mazā pilsētiņā netālu no Vašingtonas mīklainos apstākļos pazuda elektrība, kas noveda pie iedzīvotaju bruņošanās un došanās kalnos. Viņi bija gatavi aizstāveties. Sekas bija graujošas un CBS nācās apsolīt, ka nekad vairs neatkārtos šādus jokus. Trīs gadus vēlāk, kad tika bombardēta Perlharbora, cilvēki domāja, ka tas ir kārtējais joks un pat īsti tam nepievērsa uzmanību.
