Sākumskolas erotika 3153

Lieldienas kā jau Lieldienas. Jo vecāki kļūstam, jo mazāk domājam par tām olām, par kurām jādomā. Pareizāk sakot, mēs domājam, ka pareizās ir tās, kas nenāk no vistas. Mazajās klasītēs gan bija savādāk. Gājām uz tuvējo mežu, tur bija dažādi pasākumi, lielas šūpoles, olu ripināšana un pats galvenais – skolas atklātais olu kaulēšanās turnīrs. Protams, tolaik bijām stulbi un pat šis pasākums tika veikts „uz skatītājiem” (lasi: meitenēm). Tāda bija škrobe, kad izrādījās, ka kādam klases džekam no mājām paņemta spēcīgākā ola vai pat divas un meitenes viņu slavināja „Cik tev stipras olas!” Tas patiešām bija sāpīgs zaudējums kaujā, bet, protams, ne karā :D

Skolotāju diena vienmēr ir bijusi jautrība, jo savā priekšā beidzot nav jāskatās uz nopietnajām skolotāju sejām un ja noveicās un neuzsūtīja kādu sadomazo vidusskolnieci, tad parasti pie mums atnāca foršas čikstas, apmēram divreiz vecākas par mums. Bet mīlestībai, kā saka, vecums nav šķērslis. Kādas nāca, tādas arī iemīlējām no pirmā acu skatiena. Parasti simpātijas izrādījām pēc iespējas vairāk darot nedarbus (kāpelēt pa galdiem, mēģināt lēkt ārā pa logu no otrā stāva utt). Derēja viss, kas lika viņām ķert mūs rokā, turēt aiz vidukļa vai tml. Dusmojās, bet dusmīgas viņas izskatījās vēl cekacīgākas.

Ar ko man asociējas sunīšu spēlēšana pa skolas gaiteņiem? Viennozīmīgi ar meiteņu apgrābstīšanu. Pašas meitenes vēl vai nu neinteresējās vai vienkārši bija pārāk atturīgas, bet zēni jau nu noteikti katru reizi, kad kādu noķēra, kaut vai „nejaušām” uzgrūdās virsū vai ko, bet noteikti nogrābstījās. Diemžēl dažām meitenēm šī sunīšu spēlēšana noteikti bija diezgan garlaicīgs pasāciens, jo visi zināja, kuru viņi grib noķert un to arī parasti ķerstīja. Tāpēc bieži sanāca kaut kāda bezjēdzīga spēlēšana, jo kā ķērājs bija zēns, tā uzreiz ķerta tika viena un tā pati meitene un tā pa riņķi vieni un tie paši cilvēki, kamēr izdomājām likt banu, kurš kuru drīkst un kuru vairs nedrīkst ķert, lai arī pārējos kāds paķer. Dažiem tas bija reāli nogurdinošs pasākums, ja viņiem patika kāda no klases ātrākajām skrējējām.:D

Sākumskolas izlaidums patiesībā nebija vairs necik erotisks. Itkā nevajadzēja vēl šķirties no klasesbiedriem, bet no skolotājiem gan. Tomēr arī bija nedaudz bail, ka mēs vairs nebūsim lielā 4. klase, bet gan sīkpirži, kas lielajā skolā pīsies pa kājām 12. klasēm, kas vienmēr liek justies maziem un melniem. Laikam jau tādas skumjas sajūtas ir vienmēr, kad pabeidz dzīvē kādu posmu un ieej nākamajā, zinot, ka iepriekšējā vairs nekad neatgriezīsies. Tā tas ir bijis gan 4., gan 9., gan 12. klases izlaidumā. Par augstskolu vēl neprotu spriest, bet arī tad diezin vai kas būs savādāk.