Prognoze 2056. gadam: dzīves ilgums 100 gadi, sarunas ar citplanētiešiem un zivīm
Pirms piecdesmit gadiem zinātnieki pareģoja, ka maz pazīstamie ģenētiskie pētījumi kļūs par vienu no daudzsološākajām zinātnes nozarēm, taču izteica šaubas vai izdosies aizlidot uz Mēnesi.
Šodien zinātnieki prognozē, kāda izskatīsies pasaule pēc 50 gadiem.
Prognozi sastādīja 40 pasaules vadošie zinātnieki pēc žurnāla New Scientist lūguma. Laiks rādīs, vai viņiem bija taisnība. Sers Haralds Spensers Džons no Karaliskās astronomu biedrības, iznākot žurnāla New Scientist pirmajam numuram 1957. gadā teica: „Es uzskatu, ka paies vairākas paaudzes, iekams cilvēks spēs nolaisties uz Mēness, ja arī izdosies nolaisties, tad visai maz cerību, ka izdosies atgriezties.” Bet, Roberts Sinšaimers, trāpīja desmitniekā, kad 1957. gadā pareģoja milzīgu potenciālu ģenētiskajiem pētījumiem, kuri „šajā laikā liekas visai abstrakti.”
