Apskatīsim visu laiku slavenākās mistērijas, kas pētnieku prātus nodarbina līdz pat šai dienai. Skatāmies, izglītojamies...
Neatrisinātas mistērijas #144
381
0
TURĪNAS LĪĶAUTS. Linu drāna, uz kuras redzams vīrieša nospiedums, kas visticamāk ticis sists krustā. Lielākā daļa katoļu uzskata, ka tas ir Jēzus līķauts. Patreiz tas atrodas Sv. Jāņa Baptista Katedrālē, Turīnā, Itālijā. Pat daudzie zinātniskie pētījumi un eksperimenti nav spējuši dot pamatotu atbildi tam kā nospiedums iestrādāts audumā. Arī atdarināšanas mēģinājumi nav vainagojušies panākumiem. Oglekļa analīze norāda, ka audekla pirmssākumi meklējami viduslaikos, bet audekla apoloģisti uzstāj, ka oglekļa analīze ir nepilnīga un audekls ir daudz vecāks. Par līķautu ir reģistrētas ziņas arī pirms viduslaikiem. Pati agrākā piezīme ir no 4. gadsimta. Pastāv vēlviens audekls – Ovjedo Sudarium (sviedru drāna), uz kuras redzami Jēzus sejas vaibsti. Tiek uzskatīts, ka līķauts un sejas drāna ir saistītas. 1999. gadā Marks Guščins veica sēriju dažādu analīžu un secināja, ka sviedri un asinis uz abiem audekliem ir no viena cilvēka.
MARY CELESTE. Kugis izgāja jūrā 1860. gadā Jaunskotijā. Oriģinālais kuģa nosaukums bija „Amazone”. 32 metrus garais un 280 tonnas smagais kuģis nākamo 10 gadu laikā bija iesaistīts daudzos nelaimes gadījumos jūrā un bieži mainīja īpašniekus. Beigu beigās kuģis nonāca izsolē, Ņujorkā, kur to iegādājās par 3000$. Pēc pamatīgiem remontdarbiem to piereģistrēja Amerikas flotē un pārsauca par Mary Celeste. Par jauno kapteini kļuva Bendžamins Brigs, 37 gadus vecs, pieredzējis jūrasvilks ar trīs spēcīgām komandām aiz muguras. 1872. gada 7. novembrī kuģis pameta ostu ar kapteini uz klāja. Līdzi viņam devās viņa sieva, meita un 8 cilvēku komanda. Kuģis devās uz Dženovu, Itālijā ar 1700 mucām tīra alkohola uz klāja. Kopš tā brīža neviens vairs nav redzējis ne kapteini ar viņa ģimeni, ne komandu. Pašu kuģi atrada bezmērķīgi klīstam Gibraltāra jūras šaurumā. Uz klāja nebija nekādu kaujas pazīmju un visi dokumenti, izņemot kapteiņa žurnālu, līdz ar kravu bija pazuduši. 1873. gadā no Spānijas pienāca ziņojums, ka krastā izskalotas 2 glābšanas laivas ar amerikāņu karogu. Vienā laiva bija viens līķis, otrā – pieci. Lai gan baumoja, ka šis esot atlikums no Mary Celeste komandas, nevienam tā arī neizdevās identificēt šos mirušos.
TAOS HUM. Šī zemas frekvences skaņa nosaukta pēc vietas, kur tā reģistrēta pirmo reizi – Taosas, Ņūmeksikā. Taosas dūkoņa ir īpatnēja skaņa, kas reģistrēta daudzviet pasaulē. Tā ir tieši tas ko nosaukums vēsta, zema basīga dūkoņa. Ausuliecinieki stāsta, ka skaņa esot tik apnicīga un nervozējoša, ka bieži vien pat gulēt neesot iespējams. Dazi to raksturo kā tāla dīzeļa dzinēja skaņu. Pārsvarā dzirdama ļoti klusās vietās. Par cik mikrofoni to nespēj precīzi ierakstīt, tās izpēte stāv uz vietas un patur mistērijas plīvuru pār sevi. 1997. gadā ASV kongress nosūtīja pētnieku un zinātnieku komandu uz Taosu, lai pētītu dīvaino zemfrekvences skaņu, ko dzirdējuši vietējie iedzīvotāji. Pētījumi turpinās jau vairāk nekā 10 gadus, bet cēloni tam nav spējis vēl rast neviens.
MELNĀ DĀLIJA. 1947. gadā kādā autostāvvietā Losandželosā tika atrasts 22 gadus vecās Elizabetes Šortas līķis. Tas bija pārcirsts uz pusēm. Saskaņā ar laikrakstiem, Elizabete tika iesaukta par Melno Dāliju, kā atvasinājumu no viņas toreiz aktuālās filmas „Zilā dālija”. Tomēr Losandželosas prokurors un viņa komanda uzstāj, ka avīzes šo iesauku ir izdomājušas, lai slēptu no izmeklēšanas grupas pieradījumus. Lai vai kā, dzīves laikā Elizabeti par Melno Daliju neviens nebija saucis. Dažādas baumas ir apvijušas šo slepkavību un tās izmeklēšanu (vienu no lielākajām Losandželosas vēsturē), bet tā arī nekad nav izdevies uzzināt kautko vairāk vai atrast slepkavu.
SENŽERMĒNAS GRĀFS. Tiek uzskatīts, ka viņs miris 1784. gada 27. februārī. Viņš bija galminieks, piedzīvojumu meklētājs, izgudrotājs, zinātnieks-iesācējs, vijoles spēlētajs, komponists-iesācējs un visnotaļ mistisks džentelmenis. Viņš arī parādīja dažādas iemaņas alķīmijā. Parasti viņu sauca par „Brīnumvīru”. Neviens nezināja viņa izcelsmi un viņš izzuda bez pēdām. Kopš viņa nāves, daudzas okultas organizācijas ir pieņēmušas viņu kā savu elku, daži pat kā dievību. Pēdejos gados vairaki cilvēki ir apgalvojuši, ka viņi ir Senžermēnas Grāfs.
VOINIČAS MANUSKRIPTS. No viduslaikiem saglabajies dokuments, kas ir mulsinājis un maldinājis daudzus zinātniekus. Manuskripts sarakstīts nezināmā valodā. Jau vairāk nekā 100 gadu dažādi lingvisti un zinātnieki cenšas uzlauzt mīklainā pieraksta kodu, kas ļautu izlasīt manuskriptā rakstīto. Vispārējais viedoklis ir, ka pieraksts ir farmaceitiskas dabas par viduslaiku jeb agro moderno medicīnu, bet mīklainās ilustrācijas ir radījušas daudzas teorijas par grāmatas saturu, izcelsmi un pielietojumu. Pēc ilustrācijām tiek uzskatīts, ka grāmatas kopējais apjoms ir 6 daļas – augu, astronomiskā, bioloģiskā, kosmoloģiskā, farmaceitiskā medicīna un receptes.
JACK THE RIPPER - DŽEKS UZŠĶĒRDĒJS. 1888. gada beigās, Londonas austrumu daļa bija iegrimusi bailēs, jo to pāršalca vēl neredzētu slepkavību sērija. Vārds Džeks Uzšķērdējs tika aizgūts no kādas vēstules, ko saņēma kāds laikraksts. Vēstules izsūtītājs parakstījās „Jack The Ripper” un apgalvoja, ka šīs slepkavības ir viņa roku darbs. Upuri parasi bija prostitūtas, kurām tika pārgriezta rīkle un ķermeņi tika necilvēcīgi izkropļoti. Dažos gadījumos, ķermeņus atklāja tikai dažas minūtes pēc slepkavas aiziešanas. Policijai bija daudz aizdomās turamo, bet nekad nepietika pierādījumu, lai kādu patiesi aizturētu un sodītu. Mūsdienās pastāv spekulācijas, ka pats Princis Alberts Viktors ir bijis slepkava, bet pat izmantojot modernās policijas izmeklēšanas metodes, nav izdevies uzzināt ko vairāk. Līdz pat šai dienai, neviens nezin, kurš bija slepkava.
BERMUDU TRĪSSTŪRIS. Vieta Ziemeļatlantijas okeānā, kur pazuduši bez vēsts neskaitāmi kuģi un izgaisušas mizlum daudz lidmašīnas. Gadu gaitā zinātnieki ir piedāvājuši daudzas teorijas un izskaidrojumus, ieskaitot sliktus laika apstākļus, citplanētiesu nolaupīšanas, lēcieni laikā, magnētiskās vētras un fizikas likumu izmaiņas. Lai gan pastāv stabila dokumentācija tam, ka liela daļa ziņojumu ir pārspīlēti, vēljoprojām nav ticama, saprotama izskaidrojuma milzīgajam bezvēsts pazušanu skaitam.
ZODIAKA SLEPKAVA. Viņš bija aktīvs 60. gadu beigās Ziemeļkalifornijā. Uzskata, ka viņa kontā ir 5 slepkavības un 2 cilveki smagi ievainoti. Pirmās divas slepkavības viņš paveica Venēcijā, Kalifornijā, bet otrajā apšaudē viņš ievainoja divus cilvēkus. Viņi izdzīvoja neskatoties kā šavieni trāpīja galvā un kaklā. 40 minūtes vēlāk policija saņēma anonīmu zvanu, kur zvanītajs atzinās apšaudes rīkošanā un iepriekšējās divās slepkavībās. Pēc tam mēneša laikā uz Kalifornijas laikrakstiem tika izsūtītas 3 vēstules, kurās, kā apgalvoja slepkava, bija šifrēts viņa vārds. Galvenais aizdomās turētais bija Arturs Lejs Alens, bet visi pierādījumi noliedza viņa vainu. Līdz pat šai dienai nav atrasts slepkava.
BABUSHKA LADY. ASV prezidenta Kenedija slepkavības ierakstu analīze izcēla kādu sievieti, kas parādas ļoti daudzos materiālos. Viņai mugurā ir brūns mētelis un uz galvas viņa uzvilkusi šalli. Iesauka BABUSHKA aizgūts no krievu vecmāmiņām, kas šādi sien lakatiņus. Izskatās, ka sieviete kautko tur rokās pie sejas, kas varētu būt kamera. Lai arī tiklīdz sākās šaušana cilveki paniski sāka bēgt, sieviete turpina stāvēt un filmēt. Nedaudz vēlāk viņa redzama dodamies prom austrumu virzienā pa Gobu ielu (Elm street). FIB publiski pieprasīja, lai sieviete ierodas pie viņiem un nodod nofilmēto materiālu, bet viņa tā arī nav parādījusies. 1970. gadā Beverlija Olivera pieteicās FIB, apgalvodama, ka ir mistiskā BABUSHKA LADY, bet viņu ātri atmaskoja, jo viņas stāstītajā bija daudz nesakritību. Pārsvarā viņu uzskata par krāpnieci. Līdz pat šai dienai neviens nezin, kas ir BABUSHKA LADY, bet vēl dīvaināk liekas tas, ka viņa atsakās nodot nofilmēto materiālu izmeklēšanai.
