raksta Dari pats: Operācijas turpinājums. Šoreiz vēl trakāki cilvēki, vēl baismāki atgadījumi.
Iespējams, šis pat nu būs raksts, par kuru iepriekš jāsaka, ka maziem bērniem un nervos vājiem cilvēkiem nebūtu ieteicams skatīt. Bet mēģināt jau var.
Un vēl, man šķiet, likums prasa pieminēt, lai nemēgināt paši mājās atkārtot šeit redzēto. Tāpēc.. nemēģiniet.
Neatkarīgi no iemesla - vai tā būtu apsēstība ar skaistumu, finansiālas grūtības vai garīga nestabilitāte - daži cilvēki ir izvēlējušies iztikt bez profesionāļu palīdzības un tā vietā paveikt sarežģītas ķirurģiskas operācijas pašu spēkiem. Kā viņiem veicies, lasi tālāk.
Visizplatītākās no pašrocīgi veiktajām operācijām ir tieši plastiskās operācijas, pie kuru veikšanas parasti noved kompleksi par savu izskatu apvienojumā ar naudas trūkumu. Šajā ziņā īpaši izceļas kāds jaunietis – lutausis, kurš savu ausu problēmu mēģināja atrisināt ar.. superlīmi. Traki, bet šādi gadījumi nav retums.
Plastiskajā ķirurģijā bez superlīmes noderīgs izrādās vēl kāds cits rīks. Reiz kāds tikai 25 gadus jauns vīrietis sāka uztraukties par krunciņām uz sejas un nolēma problēmu labot pats, abās sejas pusēs nostiepjot ādu ar.. skavotāju. :D Skavas izkrita pēc 10 minūtēm, un viņam paveicās netrāpīt svarīgos nervos.
Nākošais gadījums, ja nebūtu tik pretīgs, būtu pilnīgs kuriozs. Tālajā 1991. gadā kāds ārsts pieņēma pacientu ar visai nesmuku problēmu. Zem 3 metru garās marles vīrieša pauti bija pietūkuši divu kārtīgu dūru lielumā un sadurstīti ar kaut kādām drātīm. Ārstam jautājot, kā tas varēja gadīties, vīrietis atzinās, ka darbā pusdienlaikā, kad visi citi bija aizgājuši, viņš, nespēdams turēties pretim pēkšņajai vajadzībai (nu jūs jau saprotat :D ) sadomāja stimulācijai izmantot kaut kādu tur tehnisku ierīci [diemžēl nevaru atrast kādu tieši]. Rezultātā viņš tika ierauts kaut kādā mehānismā un olām kaput. Bet nu uzplēstais caurums kaut kā tak jāaizlāpa bija, te nu, lūk, iepriekšminētās drātis – rezultāts skavotāja plašajai pielietojamībai. Ak jā, vai es minēju, ka čalis aizgāja pie ārsta tikai pēc 3 dienām?
Meklējot informāciju, ar ko piepildīt šo rakstu, uzgāju lūk šādu attēlu. Tā acīmredzot ir lietošanas instrukcija, kā mājas apstākļos veikt acu korekcijas lāzeroperāciju. Izskatās vienkārši, ne? Šāds aparāts patiešām ir pārdošanā un pieejams jebkuram, maksā arī lēti, bet nu... man pašam ir -3 abām acīm, un lāzeroperācija būtu sapņu piepildījums, taču nedomāju, ka būtu gatavs šādi pats riskēt.
Par acīm runājot, ir zināms gadījums, kad kāds 48 gadus vecs Kaukāza iedzīvotājs ar pilnīgi normālu redzi, bet galīgi sajātu psihi pats sev izņēma acis (!). Vēl dīvaināk ir tas, ka tad, kad viņu aizvilka līdz slimnīcai, viņš neizrādīja nekādas emocijas, ne mazākās sāpes un kategoriski atteicās no jebkādas medicīniskas aprūpes. Man nez kāpēc nāk prātā (tā it kā visu Bībeli pārzinātu :D ) Mateja evaņģēlija 5:29: ”Bet, ja tava labā acs tevi apgrēcina, tad izrauj to un met prom; jo tas tev labāk, ka viens no taviem locekļiem pazūd, nekā ja visa tava miesa top iemesta ellē.” Arī senskandināvu mitoloģijā Odins ziedo savas acis apmaiņā pret iespēju padzerties no Mimira avota, kas viņam sniedza pārāko gudrību. Es jau neko nesaku, bet kaut kur taču tam čalim ideju bija jāaizgūst..
Tieši pirms gada Floridā izcēlās skandāls starp dzīvnieku tiesību aizstāvjiem un.. visiem pārējiem pēc tam, kad kāds Viljams Džounss bija mēģinājis vārda tiešākajā nozīmē salīmēt savu suni. Suns bija guvis ievainojumu – brūci apm. 7 cm garumā, kuru minētais vīrietis mēģināja aizlīmēt ar līmi, bet kad tas nelīdzēja – aizšūt ar zobu diegu, anestēzijai izmantojot hloroformu. Atgādināšu, ka agrāk plaši pielietotais hloroforms šobrīd tiek uzskatīts par veselībai kaitīgu. Suns nomira. Cik zināms, vīrietis tā arī nav ticis notiesāts.
Var jau būt, ka viņš tiešām gribēja palīdzēt, bet bija par stulbu. Turpmākie gadījumi gan nedaudz atšķiras. Reizēm runa vairs nav par garīgu nestabilitāti, neziņu, slinkumu vai vienkārši idiotismu. Dažkārt pašrocīgi veiktas operācijas ir viss, kas atliek, lai glābtos no kāda locekļa zuduma, pat nāves. Viens no šādiem gadījumiem stāsta par Viktoru Jazikovu un 1998. gada burāšanas sacīkstēm apkārt pasaulei. Pusceļā, jūdzēm tālu no civilizācijas, viņš atklāja augoni rokā. Neprofesionāla atbrīvošanās no tāda nav pat iedomājama, taču izvēles nebija, pastāvēja risks zaudēt roku. Tā nu viņš caur e-pastu sazinājās ar ārstu un pēc viņa 13 soļu pamācības izoperēja sev augoni, un finišēja desmitais.
Savukārt Dr. Evans Keins 1921. gadā pats sev veica apendektomiju – apendiksa izgriešanu, 1932. gadā, 70 gadu vecumā, viņš sev veica vēl riskantāku operāciju, kas bija nepieciešama radušās vēdera trūces dēļ. Ā, un vēl 1919. gadā viņs pats sev amputēja vienu pirkstu, kurā bija ieviesusies infekcija. Tas viss, lai pierādītu vieglās anestēzijas (tādas, no kuras pacients paliek nomodā) efektivitāti.
Nu, šis vispār grāvējs. Kā izrādās, Ārons Ralstons (meklē 1. daļā beigās) nav vienīgais, kam nācies palikt bez rokas visdrausmākajā veidā. Vēl pavisam nesen, 2007. gadā, Sampsonam Pārkeram gadījās vientuļā kukurūzas laukā iedabūt roku asmeņu un citu štruntu mehānismā – nekad neko nelabo, vispirms neizslēdzot to labojamo ierīci! - visi mēģinājumi izvilkt roku bija velti. Spriedzi uzsita kāda maza dzirkstelīte, kas lika aizdegties no traktora izlijušajam benzīnam Pārkeram tieši zem kājām. Bija jāizlemj ātri. Un viņs paņēma kabatas nazi un sāka griezt. Tad, līdzīgi kā Ā. Ralstons, saulauza kaulu ar paša svara palīdzību un tika brīvībā. Viņam laimējās tikt līdz ceļam, kur viņu atrada un nogādāja slimnīcā. Pēc tam viņš trīs nedēļas pavadīja apdegumu centrā. Ticēt vai nē, es nezinu, bet roka viņam palika uz lauka kā samaksa par iespēju dzīvot tālāk.
