Primātu operas deva mums valodu.
Labi, tātad cilvēce ir tikko kā izveidojusies. Kādā veidā mēs no kliedzošiem, netīriem nomadiem , kuri medī gazeles ar koka mietiem, kļuvām par sugu, kura var mierīgi apsēsties, uzpīpot un noturēt normālu dialogu, un beigu beigās radīt rakstu valodu?
Kā mēs tik īsā laikā pārgājām no bungu zvetēšanas, cerot, ka tās radīs skaņu, kas liks sievietēm domāt, ka esam seksīgi (un otrādāk)?
Teorija:
Vispirms bija dziedāšana, runāšana pēc tam..
Atsaucoties uz neirozinātnieku Džonu Skoilu (John Skoyle), dziedāšana nāca pirmā, jo viss, kas tai ir nepieciešams, ir mute, balssaites un elpas kontrole. Savukārt runāšana prasa leksiku, sintaksi un kompleksas smadzeņu un mutes darbības. Citiem vārdiem runājot – dziedāt ir vieglāk, tieši tādēļ to prot tik daudz sugu, savukārt runāt ir grūti – tādēļ to prot tikai viena suga. Pēc Skoila, Darvina un citu domām, cilvēki nevarēja iemācīties runāt uzreiz, dziedāšana mūs tam sagatavoja, trenējot balssaites un smadzenes aizvien kompleksākām darbībām, kas beigās kļuva par pirdienjokiem un lamuvārdiem. Vēlāk intonācija un dažādu sakarību ievērošana radīja mūsu bona fide valodu un hip-hopu.