10 zudušas pilsētas pasaules vēsturē34

Zudusī pilsēta Z. It kā atrodoties dziļi Brazīlijas džungļos. Pēc nostāstiem tur dzīvojot augsti attīstīda civilizācija ar diezgan mūsdienīgu ceļu, tiltu un tempļu tīklu. Spekulācijas par pilsētu Z sākās pēc kāda dokumenta atrašanas, kurā kāds portugāļu ceļotājs uzstāj, ka ir apciemojis šādu pilsētu 1753. gadā, bet citādi nekādi pierādījumu tās pastāvēšanai nekad nav atrasti. Īpaši pilsēta Z piesaistīja pētnieku Persiju Fausetu, kurš 1925. gadā pazuda bez pēdām pilsētas meklējumos. Gadu gaitā daudzi meklētaji ir gājuši bojā vai pazuduši bez pēdām meklējot pilsētu Z. Neilgu laiku atpakaļ tika atrasta Amazones lietusmežos Kuhikugu pilsēta, kur atrastas liecības par attīstītu civilizāciju un tas liek domāt, ka Kuhikugu ir pilsētas Z leģendu avots.

Petra. Apstrīdami, bet tiek saukta par pasaules skaistāko pilsētu. Petra atrodas Jordānijā netālu no Nāves Jūras. Tiek uzskatīts, ka sava laikā tā bijusi karavanu tirdzniecības centrs. Piesaistošākie moments ir pilsētas apbrīnojamā arhitektūra, kura ir izcirsta apkārtējo kalnu klintīs. Tas padarīja Petru par dabīgu cietoksni, kad to atzina par galvaspilsētu 100. gadā p.m.ē.. Pierādījumi liecina, ka pilsētā bija pieejamas dažādas tehnoloģijas, kas tajos laikos skaitījās augstas attīstības pazīmes – dambji, cisternas. Tie ļāva novirzīt plūdus un uzglabāt ūdeni sausajiem periodiem. Pēc gadsimtiem ilgas labklājības, pilsēta sāka iznīkt. Tas sakrīt ar laika periodu, kad romieši iekaroja šo reģionu un zemestrīce iznīcināja daļu pilsētas. Pēc laika Petra tika pamesta novārtā, un ilgi stāvēja kā interesanta vieta tuksnesī, līdz 1812. gadā kāds šveiciešu pētnieks to atklāja pasaulei.

El Dorado. Viena no pazīstamākajām leģendārajām pilsētām, mītiska impērija, pēc nostāstiem atrodas kautkur Dienvidamerikas džungļos. Tiešā tulkojumā nozīmē „Zelta pilsēta”. Pilsētu esot pārvaldījis ļoti ietekmīgs karalis un tur esot bijuši neaprakstāmi dārgumi. Konkistadoru laikos pilsēta bija pastāvīgs apbrīnas objekts. Vairākas ekspedīcijas tika sūtītas atrast šo mītisko pilsētu. Pazīstamākā ekspedīcija, Gonzalo Pizarro vadībā devās džungļos 300 karavīru sastāvā un vairāku tūkstošu indiāņu pavadībā, bet neatrada ne vismazāko pazīmju pilsētas eksistencei. Kad ekspedīcija cieta lielus zaudējumus no slimībām un vietējo uzbrukumiem, Gonzalo pameta nodomu atrast El Dorado.

Memfisa. Dibināta 3100. gadā p.m.ē., Memfisa bija senās Ēģiptes galvaspilsēta un kalpoja ka senās civilizācijas administratīvais centrs gadsimtiem ilgi, pirms to pameta Aleksandrijas un Tēbas sacelšanās laikā. Civilizācijas plaukumā Memfisas iedzīvotāju skaits sasniedza pat 30000, kas to padara par lielako antīko pilsētu. Gadu gaitā Memfisas atrašanās vieta tika aizmirsta un tā kļuva par daudzu debašu tēmu arheologu aprindās. To nejauši atklāja Napoleona laika ekspedīcija 18. gs. Beigās, un tikai tad pilsētas Sfinksa, skulptūras un tempļi kļuva par opietnas izpētes objektiem. Diemžēl daudzi akmeņi no drupām tika izmantoti nometņu celtniecība, tādējādi padarot daļas šīs pilsētas vēstures neatgriezeniski pazaudētas.

Akngkora. Angkoras reģions Kambodžā kalpoja kā varas centrs Hmeru impērijai no 800. gada līdz pat 15. gadsimtam. Regionu pamet novārtā pēc Tajiešu iebrukuma 1431. gadā, atstājot pilsētu un tās daudzos budistu tempļus džungļiem. Pilsēta bija nosacīti neskarta līdz pat 19. gs., kad grupa franču arheologu sāka to pētīt un atjaunot. Angkora, kura apmēros var sacensties ar Losandželosu, tiek atzīta par vēsturiski lielāko pirmsindustriālās ēras pilsētu pasaulē, un tās slavenākais templis - Angkor Wat tiek uzskatīts par pasaulē lielāko reliģisko pieminekli.

Pompeja. Romiešu pilsēta Pompeja tika iznīcināta 79. gadā, vulkāna Vezuva izvirduma laikā. Vulkāns apbedīja visu pilsētu zem 60 pēdu bieza akmeņu un putekļu slāņa. Uzskata, ka pilsēta bija aptuveni 20000 iedzīvotaju, un tā skaitījās viena no labākajām kūrortvietām Romiešu augstakajai škirai. Pēc izvirduma drupas bija nezināmas aptuveni 1700 gadus, kad tās nejauši atklāja strādnieki, kas cēla pili Neapoles valdniekam. Kopš tā laika Pompeja ir kļuvusi par pastāvīgu izrakumu vietu arheologiem. Ironiski, bet Vezuva pēkšņais izvirdums palīdzēja saglabāt Pompejas arhitektūru, neskaitāmas freskas un skulptūras, kas palīdz modernā laika vēsturniekiem veidot pilnīgu priekšstatu par dzīvi senās Romas impērijā.

Atlantīda. Ap šo brīdi Atlantīdu var diezgan pārliecinoši norakstīt kā mītu, bet šī leģendāra pilsēta ir bijusi spekulāciju avots kopš filozofa Platona laikiem, kad viņš to pirmo reizi pieminēja savos rakstos 360. gadā p.m.ē.. Plarons to apraksta kā pilsētu, kura ir ļoti attīstīta civilizācija ar ievērojamu floti. Atlantīdai piedēvēta lielākās Eiropas daļas iekarošana, pirms tā nogrima okeāna dzelmē. Nogrimšanu piedēvē dabas katastrofai. Lai gan Platona darbs ir atzīts par izdomu – civilizācija ar augsti attīstītām tehnoloģijām, gadsimtus priekšā saviem līdzgaitniekiem, tā ir saistījusi neskaitāmu rakstnieku un pētnieku prātus. Pilsētas meklēšanau ir veidotas neskaitāmas ekspedīcijas. Visnepopulārākā droši vien būtu Nacistu 2. pasaules karā veikta ekspedīcija uz Tibetu, cerībā atrast zudušās pilsētas pēctečus un paliekas.

Maču-Pikču. No visām zudušajām pilsētam, šī ir droši vien vismistiskākā. Izolēta vietā, netālu no Urumbas ielejas Peru, to nebija atklājuši pat konkistadori. Tā kļuva zināma 1911. gadā kad vēsturnieks Hirams Bingems to pirmo reizi apmeklēja. Pilsēta ir sadalīta rajonos, tajā ir vairak nekā 140 dažādu celtņu, kuras iekļauj akmens nožogojumi. Uzskata, ka tā celta ap 1400. gadu, un pamesta novārtā aptuvenis 100 gadus vēlāk, kad kāda no Eiropas ieceļojusi slimība iznīcināja tās iedzīvotājus. Daudzi ir spekulējuši par Maču-Pikču, tās nozīmi un ietekmi, kā arī par to kapēc lai inki būvētu pilsētu tik dīvainā vietā. Dažādas versijas stāsta, ka tā ir bijusi svētvieta, citi saka, ka tas ir bijis cietums, bet pētnieki gandrīz vienbalsīgi apgalvo, ka tā ir imperatora Pachacuti „lauku mājas”. Vieta šīm „mājām” izvēlēta saskaņā ar apkārtējiem kalnie, kas pēc inku astroloģijas saskanējuši ar zvaigžņu izvietojumu.