Ar šo rakstu saistīti raksti:
Nu tad turpinu savu Otrā pasaules kara rakstu sēriju. Enjoy!
Vācieši uzbūvēja pasaulē pirmo reaktīvo lidmašīnu iznīcinātāju, kas pacēlās gaisā 1942. gadā. Šis lidaparāts bija tehnikas meistardarbs, uz kuru nacisti lika ļoti lielas cerības. Zibensātrajam iznīcinātājam Messerschmitt Me 262 vajadzēja hitleriskajai Vācijai dot pilnīgu pārsvaru par pretiniekiem. Taču sabiedrotajiem paveicās: šajā lietā iejaucās Hitlers.
...Britu un amerikāņu bumbvedēji netraucēti saimnieko Trešā reiha gaisa telpā, pamatīgi kaitējot vāciešu kara plāniem. Hitleram ir vajadzīgs brīnums. Viņš cera ka Messerschmitt fabrikas dāvās viņam ieroci, kas pārtrauks bumbu krusu virs Vācijas. Ilgi gaidītais brīnums 1942. gadā paceļas gaisā no Leipheimas kara lidlauka.
Trīs iznīcinātāju paaudzes (Atvainojiet par primitīvo tabulu :))
Me 262 lidoja ievērojami ātrāk par tolaik visplašāk izmantoto iznīcinātāju, leģendāro Spitfire un bija tu turpmāko iznīcinātāju priekštecis. Pēc trim gadu desmitiem tapa nākamā leģendārā lidmašīna. F-16 ātrums bija trīsreiz lielāks.
Spitfire Me 262 F16
Uzbūvēto lidmašīnu skaits 20351 1433 4400
Lidmašīnas masa kg 2300 4000 8670
Maks. lidojuma augstums m 11300 11400 18000
Maks. ātrums km/h 605 870 2414
Kāpšanas spēja m/s 13.5 20 254
Darbības rādiuss km 760 1050 925
Reaktīvie dzinēji - Vētrasputna priekšrocība un trūkums
Ar diviem Jumo 004 reaktīvajiem dzinējiem Me 262 varēja nolidot un uzņemt augstumu ātrāk par jebkuru citu lidmašīnu. Taču vāciešiem neizdevās radīt piemērotu metāla sakausējumu, tāpēc dzinēju detaļas vajadzēja izgatavot no tērauda, kas nespēja ilgi uzturēt ļoti augstu temperatūru. Pēc desmit stundām tas sadega.
Me 262
Dzinēji: Divi "Junkers Jumo 004B-1"
Kopējā masa ar kravu: 7130 kg
Spārnu laukums: 21.7 m2
Skrejceļa garums: 825-1000m
Maks. lidojuma ātrums: 870 km/h
Nosēšanās ātrums: 175 km/h
Bruņojums. Lidmašīna bija konstruēta tikai kā iznīcinātājs, bet Hitlers pavēlēja to pārbūvēt, lai lidaparāts varētu uzņemt tūkstoš kilogramu smagu bumbu kravu. Vēlāk šo rādītāju samazināja līdz 250 kg. Vēlākās Me 262 modifikācijas varēja apgādāt ar 24 raķetēm R4(katra svēra ap 4kg), kuras bija iespējams aizšaut līdz par 1500 metriem. Visās lidmašīnās uzstādīja četrus 30mm lielgabalus MK 108.
Priekšējais ritenis. Pirmo lidmašīnu šasijai bija ritenis zem astes, taču tāda konstrukcija apgrūtināja lidmašīnas nosēšanos.
Spārns. Me 262 bija pirmā no lidmašīnam kurai bija bultveida spaŗns 18,5 grādu leņķī, kas nodrošināja iespēju sasniegt lielāku ātrumu.
Pilota kabīne atradās lidmašīnas korpusa vidū, tāpēc pacelšanās un nosēšanās laikā bija slikta redzamība. Toties gaisā pilota redzamību, neierobežoja gandrīz nekas.
Degvielas tvertnes. Sākumā lidmašīnai bija divas tvertnes, katra apmēram 900 l tilpumu. Dzinēji patērēja ap 30l minūtē. Lai palielinātu lidmašīnas darbības rādiusu, uzstādīja vēl divas tvertnes: 600l tvertni pašā lidmašīnā un 250l zem pilota kabīnes.
Reaktīvie dzinēji. Abiem Junkers Jumo dzinējiem pēc katrām 10 lidojuma stundām vajadzēja veikt pamatīgu tehnisko apkopi. Dzinēja nomaiņai bija nepieciešamas 8 stundas.
Divi vīri izgudro reaktīvo dzinēju.
Brits un vācietis neatkarīgi viens no otra izgudroja reaktīvo dzinēju. Brits Frenks Vitls patentēja reaktīvo dzinēju jau 193. gadā, bet pēc trim gadiem vācietis doktors Hanss fon Ohains, neko nezinot par Vitla darbu, aprakstīja to pašu principu. Viņš vācu patentu reaktīvajam dzinējam saņēma tikai 1936. gadā. Frenks Vitls 1937. gadā uzbūvēja reaktīvā dzinēja prototipu, taču secināja, ka tam nepieciešami uzlabojumi un atbilstīgi arī finansējums. Britu Gaisa spēki tā īsti neticēja iecerei, negatīvās attieksmes dēļ projekts tika iesaldēts līdz 1940. gadam. Tikai 1941. gadā Vitla dzinējs bija gatavs izmēģinājumiem. Tikmēr vācieši jau bija pavirzījušies krietni tālāk.
1. Gaisa tvērējs piegādā gaisu kompresoram. 2. Kompresors ir rotējoša vārpsta, kas sastāv no vairākiem diskiem, uz kuru aŗējām malām ir iestiprinātas lāpstiņas, kas nodrošina gaisa caurplūdi un saspiež to. 3. Saspiestais gaiss nonāk sadegšanas kamerā, kur tas sajaucas ar iesmidzināto degvielu. Maisījums darba sākumā tiek aizdedzināts ar elektrisko dzirksteli. Gaisa temperatūra paaugstinās. 4. Karstais gaiss ieplūst turbīnā un tā ātrums palielinās. Mazākā daļa gaisa enerģijas liek turbīnai griezties. 5. Turbīna griež vārpstu un liek griezties kompresoram. 6. Lielākā enerģijas daļa, gaisam izplūstot caur šauro izpūtes sprauslu vēl palielina gaisa kustības ātrumu un izplūstot no dzinēja, atgrūž to pretējā virzienā, tā radot reaktīvo vilkmi.
Skatieties 46 minūtes garu filmu Luftwaffe mācību filmu jaunajiem Me 262 pilotiem. http://video.google.com/videoplay?docid=-8989132302692103060
Hitlers dod liktenīgu pavēli.
Messerschmitt 1943. gadā saņēma pasūtījumu - uzbūvēt 100 lidmašīnu. Taču sabiedroto bumbvedēju uzlidojumu dēļ fabrikas bija spiestas pārtraukt ražošanu. Tāpēc pirmās sērijveidā ražotās lidmašīnas bija gatavas tikai 1944. gada februārī. Vācu karaspēks tajā laikā cieta sakāves visās frontēs, bet Hitlers bija pārliecināts, ka Vētrasputns mainīs kara gaitu. Tiekoties ar Luftwaffe augstākajiem komandieriem, viņš pieprasīja, lai visus iznīcinātājus, arī Vētrasputnu pielāgo bumbu mešanai. Luftwaffe vīri mēģināja izskaidrot stūrgalvīgajam fīreram, ka papildu krava negatīvi ietekmēs Me 262 lieliskās lidojuma īpašības. Taču nesekmīgi, un ar stingru pavēli modificēt visas lidmašīnas , lai tajās varētu iekraut 1000kg aviobumbu. "Tā ir pavēle!" uzsvēra Hitlers, kurš cerēja, ka Me 262 novērsīs Sabiedroto iebrukumu Eiropā, no rietumu puses, ko visi gaidīja un no kura tik ļoti baidījās. Ienaidnieks jābombardē, līdzko tas izkāpj krastā, kliedza Hitlers.
Par spīti nepārprotamajai pavēlei, fabrikas 1944. gada sākumā turpināja ražot lidmašīnas tikai iznīcinātāju versijā. Kad fīrers uzzināja, ka Gaisa spēki ignorē šo pavēli, viņam uznāca niknuma lēkme. Reihsmaršals Hermanis Gērings 1944. gada 27. maijā bija spiests nolikt pie vietas savus ģenerāļus. Tikai pēc pusgada tika dota cita pavēle - noteica, ka iznīcinātājam jāspēj vest 250 kg bumbu. Taču Hitlera lēmums tik un tā kaitēja Vētrasputnam, jo padarīja to pārāk smagu. Baidoties, ka lidmašīna varētu nonākt pretinieku rokās, Hitlers pavēlēja, lai gaidāmā iebrukuma laika tā nelido zemāk par 4km un ne ātrāk kā 750 km/h, lai nepiesaistītu uzmanību. Kaut gan Me 262 izmantoja kaujās 1944. gada 6. jūnijā, to gandrīz nevarēja manīt. Tā lidoja pārāk augstu, lai nodarītu zaudējumus Sabiedrotajiem jūras krastā, un paŗāk lēni, lai varētu apdraudēt viņu lidmašīnas. Būtībā Hitlers bija iznīcinājis sapni par iznīcinātāju, kam vajadzēja sēt šausmas uz zemes un atgūt pārsvaru gaisā.
Vācieši bija reaktīvās aviācijas celmlauži.
Vētrasputns nebija vienīgais vāciešu mēģinājums konstruēt labākas lidmašīnas, kas viņiem nodrošinātu virsroku Eiropas gaisa telpā.
Feins raksts! 
