Spoki.lv Šis rakts ir pilns ar faktiem par Klīstoso holadieti un to lielakajiem nosēpumiem, ceru ka arī noderes dzīve vai macības. Zinu ka parak gari , bet pacenšāties izlasit līdz galam.
Vai karalis redzēja spoku kuģi?5
76
4
Kopš 17. gadsimta pa jūrām peldēja noslēpumaina briga, kura vēlāk tika apdziedāta Riharda Vāgnera operā Klīstošais holandietis. Kad pie Labās Cerības raga vētra sadragāja kuģa korpusu, kapteinis Henriks van der Dekens salīga ar velnu , kurš pa īsāko ceļu izveda kuģi drošākā vietā. Velns it kā apsargāja kuģi. Kapteinis visā sekoja tā padomam. Dievs par to sadusnojās un nolādēja var der Dekenu. Šis lāsts bija spēkā tik ilgi, kamēr kapteinis brauca ar savu spoku kuģi. Tāda ir leģenda. Taisnību sakot, par šo kuģi ilgi nekas nebija zināms. Pēc kāda laika Klīstošais holandietis atkal parādījās no jauna.
To redzēja ne tikai jūrnieki, kuri uzskatīja, ka šī kuģa parādīšanās nes nelaimi, bet arī daudzi citi cilvēki, to skaitā pazīstamas vēsturiskas personības. Princis Georgs, vēlākais Lielbritanijas karalis, 1881.gada 11.jūlijā kuģa Inkostant žurnālā ierakstīja Pulksten četros no rīta mūsu priekša kursēja Klīstošais holandietis. Tas izstaroja fosforizējošu gaismu , tas bija mirdzošs kuģis fantoms.
Gaismas centrā skaidri bija saredzami kuģa masti, bura un rajas. Bija pamanāmi borti , paaugstinātais kuģa aizmugures gals, uz kura varēja ievērot pat sardzes virsnieku un leitnantu uz aizmugurējā klāja. Bet , līdzko Inkonstant pagriezās uz kuģa pusi , tas tūlīt izzuda. Kaut gan nakts bija skaidra un jūra mierīga, nekādas brigas pazīmes ne mums tuvumā , ne arī pie horizonta nibija pamanāmas.
Klīstoša holandieša parādīšanos no Inkonstant orta redzēja ne tikai princis , bet arī tŗīspadsmit matroži, ka arī divas eskorta kuģu komandas. Matrozīs, kurš pirmais bija pamanījis Klīstošo holandieti , taa paša dienā gaja , nokrītot no masta. Nedaudzvēlāk nomira eskadras tās sastavā bija arī Inkonstant admiralis. Spoku kuģi redzeja arī pilnīgi skaidrā prātā esošie tirgoņi. Arī sauszemes žurkas varēja novērot nelaimīgo kugi.
Reiz Glenkairas puldmalē, dienvidaustrumos no Keiptaunas, pludmalē to vienlaikus redzēja vairāk nekā simt cilvēku, kuri šeit pieņēma saules vannas. Tveicīgajā dūmakā parādījās pilnīgi aprīkots burukuģis. Tas kursēja līcī, kaut gan taja dienā nebija ne mazākā vēja. Kuģis izzuda tik ātri , it kā tas izskustu gaisa.