Prasmīgākie zagļi25

Karls Gugasians. Savu 30 gadu karjeras laikā viņš aplaupīja vairāk kā 45 bankas, iegūstot pāri par 2 miljoniem dolāru. Viņš sāka 70-tajos, ieguvis maģistra grādu un pat militāru apmācību ar ieročiem. Viņa sistēma bija vienkārša - viņš laupīja mazpilsētas bankas lielu šoseju tuvumā. Viņš vienmēr laupīja tika piektdienas vakaros, tāpēc viņu iesauca par  "Piektdienas vakara laupītāju". Savu laupījumu īsi pēc zādzības vienmēr paslēpa, un pēc tā atgriezās, kad tracis bija norimis. Tomēr reiz tas viņu iegāza - divi puikas atrada viņa slēptuvi, un policija viņu noķēra.

Parīzes Modernās mākslas muzeja laupītāji. 2010. gada maijā šajā muzejā ielauzās zaglis un nozaga Pikaso un Matissa gleznas gandrīz 100 miljonu eiro vērtībā. Izklausās neticami, taču zaglis gluži vienkārši izsita logu un aiznesa gleznas. Signalizācija tobrīd nedarbojās un arī ēkā esošie sargi neko nebija manījuši. Policija uzskata, ka tas ir bijis privāts pasūtījums un gleznas jau sen ir tālu prom.

Dereks "Bērtijs" Smalls. Bērtijs 1970. gadā vadīja bandu, kas aplaupīja Barcleys banku Ilfordā, Lielbritānijā un aizbēga ar 230000 mārciņām, kas bija gluži pieklājīga summa. Taču viņu nodeva kāds bandas dalībnieks. Padzirdējis, ka viņu meklē, Bērtijs atgriezās no Montekarlo Lielbritānijā, padevās un apmaiņā pret imunitāti nodeva visus pārējos 21 bandas locekļus. Viņš izkļuva brīvībā, un viņa nodevība bija tik liela, ka vēl šodien Anglijā noziedzinieki nodevējus saukā par bērtijiem smalliem.

Izabellas Stjuartes Gardneres muzeja laupītāji. 1990. gada 18. marta naktī divi laupītāji, pārģērbušies par Bostonas policistiem, ieradās muzējā apgalvojot, ka atbild uz izsaukumu. Viņi sapulcināja sargus, pēc tam tos saslēdza rokudzelžos un ieslēdza pagrabā, kamēr viņi izlaupīja muzeja otro stāvu, paņemot Rembranta, Vermjēra, Monē un Degā darbus pusmiljarda dolāru vērtībā. Kad nākamajā rītā ieradās sardzes maiņa, viņi atklāja muzeju izlaupītu. Muzejā joprojām stāv tukši rāmji, jo vadība (mazliet naivi) cer, ka šīs gleznas kādu dienu atgriezīsies.

Turīnas skola. No 2003. gada 15. līdz 16. februārim Antverpenes Dimantu centra notika lielākā dimantu zādzība pasaulē. Bandas vadonis bija paslēpies pagrabstāvā esošajā glabātuvē piektdienas vakarā un ielaida pārējos bandas locekļus. Tā kā tur neviena pa nedēļas nogali nebija, viņi varēja netraucēti strādāt divas dienas.

Kustību detektoru viņi neitralizēja, uzsmidzinot silikonu. Infrasarkano siltuma sensoru vienkārši aizlīmēja ar līmlenti, pielavoties poliestera vairoga aizsegā. Videokameras ieraksts gluži vienkārši tika nosperts no sardzes telpas. Glabātuves 60 cm biezās tērauda durvis bija sarežģītākas - tās sargāja durvju kods, magnētiskās kartes atslēga un magnētiska signalizācija, kas neļāva atvērt durvis. Zagļiem bija magnētiskās kartes dublikāts. Kods tika iegūts, izanalizējot video, kurā varēja redzēt iepriekšējos apmeklētājus spiežam kodu. Magnētiskās signalizācijas magnēti nedrīkstēja atvirzīties viens no otra, tāpēc viņi tos vienkārši izlauza un salīmēja kopā. Tikuši iekšā, viņi aptīrīja visu kā nākas, paņemot ne tikai dimantus, bet arī dokumentus, kas ļauj tos pārdot. Par viņu profesionalitāti liecina fakts, ka viņi bija atstājuši mētājamies miljonus skaidrā naudā pa grīdu. Policija vienu bandas locekli atrada (pēc DNS no atrastas aizkostas sviestmaizes) bet pārējā banda un laupījums nav atrasts vēl šodien.

Beikerstrītas laupīšana. 1971. gadā banda izraka tuneli no vietējā veikaliņa uz Loida Beikerstrītas Bankas naudas krātuvi. Puiši tuneļa rakšanai izmantoja metālgriežamos aparātus un pat sprāgstvielas. Viņiem bija novērošanas postenis, kurš ar saviem radiosakariem gandrīz visu izjauca, jo kāds radioopeators uzķēra viņu sarunas. Policija pārmeklēja vairākus simtus apkārtnē esošo banku, taču neko neatrada. Ironiskā kārtā policija Beikerstrītas bankā ieradās tieši tajā brīdī, kad zagļi izlaupīja krātuvi. Tomēr redzot neskartās durvis, poliči nosprieda, ka ieradušies nepareizajā bankā un aizgāja. Zagļi nolaupīja 3 miljonus mārciņu (mūsdienās 31 miljons). Pēc 2 gadiem dažus no bandas noķēra, bet īstie organizatori, visticamāk, vairs noķerti netiks.

Alberts Spagiari. Pasaulē slavenākais laupītājs, kurš pusaudža gados pirmo bankas laupīšanu paveica, lai iespaidotu draudzeni. Pēc cietumsoda izciešanas un dienesta franču armijā, viņš izplānoja Societe Generale bankas laupīšanu Nicā 1976. gadā. Viņš izplānoja laupīšanu, izrokot tuneli no kanalizācijas sistēmas tuneļiem. Bastīlijas gadadienas nedēļas nogalē, kad banka bija slēgta, Alberts ar savu bandu ielauzās bankas naudas glabātuvē un nolaupīja 60 miljonus franku. Aizejot, viņi uz sienas atstāja izsmējīgu uzrakstu: "Bez ieročiem, bez naida, bez vardarbības".

Visu bandu diezgan ātri noķēra, taču tās nebija beigas. Alberts tiesas laikā piemuļķoja tiesnesi, rādot svarīgu dokumentu, kura izrādījās tukša lapa. Novērsis uzmanību, viņš izleca pa logu, piezemējās uz mašīnas un aizbrauca ar jau gaidošu motociklu. Viņš pat vēlāk atsūtīja mašīnas īpašniekam atvainošanās vēstuli par saliekto jumtu un naudas kompensāciju. Viņu neviens vairs nenoķēra un 1989. gadā viņš nomira no rīkles vēža.

Rozā panteras. Tā ir serbu dārglietu laupītāju banda, kas ir slavena ar savu gandrīz vai māksliniecisko piegājienu laupīšanām. Savas laupīšanas viņi 1993. gadā uzsāka Londonā, kur viņi sabēra dimantus sejas krēma bundžā, gluži kā filmā "Rozā panteras atgriešanās". Tā viņi dabūja savu nosaukumu. Kopš tā laika šie puiši ir aplaupījuši vairāk kā 120 veikalus 20 valstīs, ar guvumu, kas mērāms simtos miljonu.

Viņi vienmēr laupa ar stilu. Sentropezā (pazīstamā Francijas kūrortā) viņi aplaupīja veikalu, tērpušies puķainos kreklos un aizbēga ar ātrlaivu Miami Vice stilā. Dubaijā šie puiši iebrauca caur logu lielveikalā divos zagtos limuzīnos un nolaupīja pulksteņus un citas dārglietas 8 miljonu vērtībā (skatīt video). Parīzē viņi nomaskējās par sievietēm, lietojot tādas sejas maskas kā filmā Mission Impossible un nolaupīja Harija Vinstona veikalā vairāk par 100 miljoniem vērtas dārglietas. Viņi ir neticami pedantiski, reiz pat nokrāsoja soliņu, kas atradās pretim veikalam, lai uz tā nesēdētu nevēlami liecinieki. Daži no bandas locekļiem ir noķerti, taču, ja tic aplēsēm, viņu ir ap 200. Viņu vadonis tika noķerts, taču 2005. gadā izbēga no cietuma pa virvju kāpnēm, kamēr viņa biedri ar ložmetējiem apšaudīja pašu cietumu.