Jūnijs mums ir vasaras pirmais mēnesis. Senie ķelti šo mēnesi sauc par Zirgu mēnesi, īri- par Medus mēnesi, bet skoti- par Zemeņu mēnesi. Bet latvieši jūniju dēvē par Ziedu mēnesi. Tas ir laiks, kad dabā viss sparīgi zaļo un pieņemas spēkā, un tik reibinoši smaržo…..
Reiz jūnijā....7
273
1
1495.gada 1.jūnijā pirmo reizi rakstos parādās ziņas par Skotu viskiju. Kāds mūks, John Kor, reģistrē pirmo Scotch Whsky partiju. No kurienes mūkiem tādas zināšanas vēl joprojām daudz tiek diskutēts. Bet ir leģenda, ka viskija pagatavošanas mākslu uz Īriju ir atvedis Svētais Patriks.
1509.gada 11.jūnijā netālu no Anglijas karaļu vasaras rezidences Griničas baznīcā notiek klusa laulību ceremonija, par kuru zin tikai ierobežotas galma aprindas. Tās laikam bija pašas pieticīgākās karaļpāra laulības. Karalis Henrijs VIII- septiņpadsmitgadīgs jauneklis, kurš tikai nepilnus divus mēnešus bija kronēts karalis, par sievu ņēma piecus gadus par sevi vecāko Aragonas Katrīnu- Spānijas karaļnama atvasi. Iemesls klusajai ceremonijai varēja būt arī tas, ka Henrijs precēja sava brāļa, agri mirušā Velsas prinča Artura atraitni. Katoļu baznīcas likumi liedza precēt savu brāļu atraitnes, bet šajā gadījumā pāvests ar speciālu bullu pasludināja šo savienību par likumīgu un pieņemamu, jo šī savienība bija politiski nepieciešama. Vasaras saulgriežos jaunais pāris tiek svinīgi kronēts Vestminsteres abatijā ar visu nepieciešamo vērienu un krāšņumu.
Reklāma
1692.gada 2.jūnijā aizsākas slaveno Salemas raganu tiesu prāvas. Kā pirmā tiesas priekšā stājas Bridget Bishop. Atzīta par vainīgu viņa tiek pakārta 10.jūnijā. Kopā tiek apsūdzēti un sodīti 72 cilvēki.
1777.gada 14.jūnijā ASV Kongress apstiprina pirmo nacionālās valsts simbolu- valsts karoga statusu iegūst zvaigžņoti svītrainais karogs. Karoga 13 svītras- 7 sarkanas un 6 baltas, simbolizē pirmos ASV štatus austrumu piekrastē. Arī zvaigznīšu sākumā ir tikai 13, bet nākot klāt jauniem štatiem klāt nāk aŗī zvaigznītes. Mūsdienās to ir jau 50. Pēdējā zvaigznīte iezīmēta 1960.gadā, kad par atsevišķu štatu kļūst Havaju salas.
1783.gada 4.jūnijā brāļi Mongolfjē (Joseph Michael un Jacques Etienne Montgolfier) Annonay pilsētiņas iedzīvotājiem demonstrē savu pirmo gaisa balonu. Balons gaisā pavada 10 minūtes , nolido 1,6km un sasniedz apmēram 1,83 m augstumu. Interesanti, ka pēc gada šajā pašā datumā pirmo reizi ar gaisa balonu lido sieviete- Marija Tibla. Viņai 45 minūšu ilgais lidojums pieredzējuša pilota vadībā esot ļoti paticis.
Reklāma
1822.gada 18.jūnijā Londonas Haidparkā pirmo reizi sabiedriskā vietā tiek izstādīta kaila cilvēka skulptūra. Tas lielā daļā sabiedrības izsauc pamatīgu sašutumu un Ahilleja skulptūras intīmākā ķermeņa daļa drīz vien tiek aizsegta ar vīģes lapu.
1901.gada 25.jūnijā Parīzē tiek atklāta pirmā spāņu gleznotāja, grafiķa, tēlnieka un keramiķa Pablo Pikaso izstāde. Māksliniekam tobrīd ir tikai astoņpadsmit gadu. Pikaso darbi var patikt vai nepatikt, bet viņa vārds ir pazīstams visā pasaulē. Bet ne visi zin viņa pilno vārdu, kas patiešām ir iespaidīgs; Pablo Djego Hosē Fransisko de Paula Huans Nepomuseno Marija de los Remedios de la Santisima Trinidads Martirs Patrisio Klito Ruiss i Pikaso.
1919.gada 14.jūnijā sākas divu britu- pilota John Alcock un inženiera Arthur Written Brown lidojums pāri Atlantijas okeānam. Līdz tam vēl nevienam tas nebija izdevies. Lai arī lidojums nenoritēja bez starpgadījumiem, viņiem izdevās pamatīgi apsteigt nosprausto termiņu- 72stundas. Kopumā nolidojot 3040km ar vid.ātrumu 185km/h viņi ceļu no Ņūfaundlendas līdz Klifdenai (Īrija) veica 15stundās un 57minūtēs. Abu drosmīgo vīru sasniegumu novērtē arī Anglijas karalis Džordžs V, kurš abus ieceļ bruņinieku kārtā. Pēc 86gadiem, 2005.gadā, divi amerikāņu piloti- Stīvs Fosets un Marks Rebholcs nolemj atkārtot šo vēsturisko lidojumu I Pasaules kara divplākšņa kopijā. Lidojums bija paredzēts lidojuma gadadienā, bet sliktā laika dēļ un lidaparāta bojājuma dēļ to nākas pārcelt uz jūliju. Orientējoties vienīgi ar sekstanta un kompasa palīdzību, viņi to arī paveic. Bet pavada gaisā nedaudz vairāk par 20stundām.
Reklāma
1929.gada 7.jūnijā tiek ratificēts Laterāna līgums. Šis politiskais līgums atzīst Vatikāna pilnīgu suverenitāti un beidzot tiek pielikts punkts ‘’Romas jautājumam’’- politiskam strīdam starp Itālijas valdību un pāvestu, kas sākās jau 1861.gadā.
1935.gada 9.jūnijā Padomju Savienībā tiek pieņemts likums, kas paredz nāvessodu par pilsoņu mēģinājumu nelegāli atstāt valsti.
Tev patiks šie raksti
