Radiācija iedveš šausmas un bijību vai vismaz cieņu jebkurā, kurš kaut cik izprot, kas tā tāda radiācija ir. Taču radiācija pati par savi ir tik episka lieta, ka to apvij daudz un dažādi mīti, kuri iespējams nav nemaz tik patiesi. Šajā rakstā es nemēģināšu atspēkot visus mītus, bet sniegšu plašāku ieskatu par radiāciju.
Pastāv divu veidu radiācija, jonizējošā un nejonizējošā. Nejonizējošā radiācija parastam cilvēkam nav radiācija, jo sevī ietver gan redzamo gaismu, gan mikroviļņus, gan radio viļņus un pat siltuma starojumu. Kas mūs interesē vairāk ir jonizējošā radiācija, jo tā ir daudz bīstamāka par nejonizējošo.
Galvenie jonizējošās radiācijas veidi, kas mūs interesē ir Alfa, Beta un Gamma radiācija. Alfa radiācijas starojumu veido atomi, kurš sastāv no diviem neitroniem un diviem protoniem. Šī radiācija praktiski ir nekaitīga un ķermenim nenodara nekādus bojājumus, ja vien attiecīgā daļiņa netiek apēsta. Šo daļiņu plūsmu var apturēt pat ar papīra lapu. Beta radiāciju veido elektronu starojums, šo daļiņu plūsmu var apturēt ar alumīnija plāksni, bet ne ar apģērbu. Gamma radiāciju veido fotoni (gaismas daļiņas), šī ir visbīstamākā radiācija, jo to var apturēt tikai biezs svina slānis vai vairāki metri dzelzsbetona, tas ir, jo blīvāks un biezāks materiāls starp tevi un gamma radiācijas avotu, jo labāk.
Kas tad padara radiāciju par bīstamu lietu? Radiācija pati par sevi ir normāla parādība dabā, piemēram, vieni no lielākajiem radiācijas avotiem ir akmeņi. Tomēr, kas par daudz, tas par skādi. Radiācijas apstarotās ķermeņa šūnas mainās vai arī tiek iznīcinātas. Vislielākais efekts ir uz šūnām, kas ļoti bieži dalās mūsu ķermenī, piemēram, asinīm. Normālos apstākļos ķermenis tiek galā ar mutējošām šūnām un atražo arī trūkstošās šūnas, jo galu galā tas notiek visu laiku. Problēmas sākas tajā brīdī, kad ķermenis vairs nespēj tikt galā ar radiācijas radītajiem bojājumiem.
Radiāciju mēra dažādi, radioaktivitāti mēra berkelos, bet šī mērvienība mūs neinteresē, jo būtībā parāda, cik radioaktīvs ir priekšmets, kas, protams, ir svarīgi, tomēr svarīgākas ir mērvienības, kas parāda dozu. Eksistē divu veidu saņemtās radiācijas dozas mērvienības, absorbētā doza, kas būtībā parāda, cik daudz esi apstarots, bet neparāda, cik daudz tavs ķermenis ir sabojāts. Ekvivalentās dozas mērvienība parāda, cik daudz radiācijas tavs ķermenis ir uzņēmis, tas ir, cik daudz tavs ķermenis ir bojāts.
Tie, kas būs spēlējuši Fallout, gan jau zinās par RAD, kas attiecas uz absorbēto dozu. Tā ir amerikāņu mērvienība un 100 RAD atbilst 1Grejam (Gy), kas ir starptautiska mērvienība. Savukārt ekvivalento dozu mēra REM`os, (arī ASV mērvienība), kas gan jau arī jums nebūs svešs vārds. Tas nozīmē roentgen equivalent in man. 100 REM atbilst aptuveni 1 zīvertam (Sv). Teorētiski 1Gy = 1Sv un 1RAD = 1REM vai arī ļoti tuvu, taču praksē ir savādāk, tāpēc kad runa ir par cilvēka apstarojumu, tad parasti tomēr lieto zīvertus un remus.
Cik tad ir „daudz”? „Daudz” ir atkarīgs, cik ilgā laika periodā, bet ja runājam par pāris sekunžu - minūšu apstarojumu, tad daudz ir 50 Sv jeb 5000REM, ja tu esi tādu dozu saņēmis, tad 100%, ka tu mirsi 7 dienu laikā, ja vien neesi Halks vai Supermens.
5 Sv tev dod kādus 25% izredžu izdzīvot, ja tiec ārstēts, bet 75%, ka mocīsies līdz pat mēnesim un tāpat slidas atmestīsi.
1Sv jeb 100REM nozīmē, ka 1 no 10 nomirs mēneša laikā.
0,1Sv jeb 10REM palielinot iespējamību saslimt ar vēzi par 0,8%
Bet kādas tad ir ikgadējās normas? Dabīgā radiācija ir aptuveni 0,00027 Sv jeb 0,027REM gadā. Cik daudz radiācijas ir pavisam droši, par to zinātnieki vēl strīdas. Sākot no II pasaules kara beigām, kad Japānā uzradās daudz pētījuma objektu, tika veikti daudz un dažādi pētījumi par to, cik daudz ir slikti, un zinātnieki balstoties uz lielajām apstarošanas devām izstrādāja LNT modeli, kurā ar vienu slīpu līniju bija parādīts, cik ļoti pieaug risks saslimt ar vēzi palielinoties apstarojuma devai. Tolaik zinātnieki uzskatīja, ka jebkura radiācijas deva ir kaitīga. Tomēr pēdējā laikā šis modelis tiek apšaubīts uz mazajām radiācijas devām <0,1Sv gadā. Šajā apgabalā nav īsti skaidrs, vai līkne ir taisna, iespējams, ka pie noteiktām radiācijas devām risks saslimt ar vēzi pat samazinās.
Ļoti interesants raksts! Viena lieta kas man interesē ir sekojoša, biju kautkur pa ausu galam dzirdējis, ka dabīgi blondiem cilvēkiem esot krietni lielāka izturība pret radiāciju. varbūt kāds kautko līdzīgu ir dzirdējis un var mani apgaismot kā tad īsti ir.(neesmu blonds vienkārši interesē)
Būtu labi ja tu arī izveidotu rakstu par staru slimības ārstēšanu (ja tāda pastāv, neesmu izglītots šaja jomā), vai ko cilvēks pats var darīt ja ir aizdomas par radiācijas uzņemšanu, teiksim tīri toerētiski :D
