Pirāti.31

Tirgotāji bija noguruši, ka viņu preci nozog pirāti un prasīja savai valstij, lai tie palīdz pirātus apturēt. Anglija un Francija piedāvāja pirātiem piedot par viņu sliktajiem darbiem, ja viņi vienkārši pārtrauks pirātismu. Daži pirāti šo piedāvājumu pieņēma, bet lielākā daļa vienkārši pasmējās un turpināja aplaupīt un sagūstīt kuģus. Beigu beigās šos pirātus no Vidusjūras padzina franči un tālāk viņi devās uz Karību jūru.

Kad Romas impērijai pienāca beigas, pirāti no Skandināvijas valstīm kļuva par spēcīgākajiem pirātiem. Viņus sauca par vikingiem. Vikingi bija ļoti talantīgi. Viņus sauca par dzejniekiem, stāstu stāstītājiem, nežēlīgiem iekarotājiem, pētniekiem, laupītājiem un barbariem.

Vikingi dzīvoja Zviedrijā, Dānijā, Norvēģijā. Šie vīri jūrās kuģoja no astotā līdz vienpadsmitajam gadsimtam un lielākajai daļai valstu no viņiem bija bail. Viņu kuģus sauca par snekjām un tie bija gari un tievi un ātri, aprīkoti ar airiem un burām. Šos kuģus uz priekšu virzīja vējš vai straume, vai citreiz vergi tos airēja, kad viņi dzinās pakaļ kādam citam kuģim.

Barbaru laupītāji izkuģoja no Z-Āfrikas krastiem un viņi bija diezgan noslēgti no pārējiem. Viņi paši izveidoja Barbaru valstis jeb pirātu impēriju. Barbari bija teikuši valdībai, lai tie palīdz kontrolēt pirātus, kas tur apmetās. Pirātu karaļi komandēja kuģus, kā arī Barbaru valstis. Šie pirāti bija slaveni ar to, ka paverdzināja kuģu apkalpes no kristiešu valstīm, tādām kā Anglija, Francija.

Divi slaveni barbaru laupītāji bija Barbosa brāļi. Viņi maksāja Tunisijas sultānam, lai viņš tļauj viņiem Tunisijā būvēt pirātu štābu un samaksa bija viena piektā daļa no bagātībām, ko viņi nozaga. Šie barbari bija ļoti spēcīgs grupējums un viņi bija kā teroristi tirdzniecības industrijai. Tirgotāji kļuva dusmīgi, jo nevarēja atrast nevienu valsti, kas gribētu palīdzēt viņiem cīnīties ar pirātiem, tāpēc paši saviem kuģiem pielika lielgabalus.

Visbeidzot, Francijas valdība piekrita palīdzēt cīņā ar pirātiem. 1830. gadā franči iekaroja barbaru pirātu bāzes un tas pielika punktu pirātu valdīšanas laikam Vidusjūrā. Daži pirāti pārcēlās uz Karību jūru un ierīkoja bāzes Haiti salā. Tur viņi atkal kļuva par pirātiem, sāka laupīt Karību jūras ūdeņos.

Pirāti aktīvi darbojās arī Klusajā un Indijas okeānos. Viņi laupīja Japānas un Indijas tuvumā. Par šiem pirātiem nekā daudz gan nav zināms, vienīgi tas, ka līdz 17. gs. pirātiem bija populārs patvērums uz Formozas salas, Taivānā.

Pirāti no spāņu kolonijām Amerikā darbojās tā sauktajos pirātisma "zelta laikos". Šie laiki sākās, kad Anglijas karaliene Elizabete saviem labākajiem jūrniekiem deva rīkojumu laupīt, lai godinātu savu valsti. Sers Džons Hākins (Sir John Hawkins), sers Valters Ralī (Sir Walter Raleigh), sers Fraciss Dreiks (Sir Francis Drake) un kapteinis Viljams Kids (Captain William Kidd) bija tikai daži no šiem jūrniekiem. Tā bija liela kļūda, jo viņi atklāja, cik viegli ir būt pirātam un par tādiem arī kļuva.